:
Atkal pamatīgi līst, bet man vienalga, nē, man pat patīk. Galvenais, ka esmu šeit un prom no mājām. Boriss medī naktstauriņu. Visas ūsas sacēlušās stāvus un acis kā bļodas.
:
Visu nakti gāza. Tagad pierimis. Boriss iedrošinājās iziet pagalma garajā, slapjajā zālē, pēc tam gan skrēja iekšā, kājas gaisā tirinādams kā tāds āksts. Internets man te šausmīgs, pērn bija daudz labāk. Ja pasaule vējā drusku apžūs, aiziešu uz mežu. Vai jūru.
:
Noskaidrojās. Augusta skrejošie mākoņi un vējš. Labi žūst veļa. Izgājām ap māju un salasījām milzu grozu ar gailenēm. Tik daudz es vēl nekad nebiju redzējusi, pat noslinkojām doties uz tālākām vietām, jo nevajag taču mums VISAS gailenes, nu.
:
Paņēmām līdzi tikai vienu kaķi, Borisu, jo atklājām, ka Grietai beidzies trakumsērgas potes termiņš. Bez tam viņa vispār slikti panes ceļojumus un uz tik īsu laiku nav vērts mocīt. Nu pienāk ziņas no mājām - Grieta beidzot atkal jūtas kā karaliene, drasē pa dīvāniem, guļ mammas kopējai blakus gultā (normāli Boriss ir uzurpējis gultas vietu pie cilvēka), - slikti, izrādās, Grietai tomēr baigais diskomforts no tā Borisa.