:
Janvāris man vienmēr bijis hiacinšu mēnesis. Tās it kā simbolizē jauna gada sākšanos, pavasara tuvošanos un vispār izraisa kaut kādu saldu, tīkamu sentimentu. Gribas, lai visu laiku mājā smaržo hiacintes (īpaši uz naktsgaldiņa) un lai dzimšanas dienā man dāvina hiacintes un tikai hiacintes. Pēc tam tas atkal pāriet līdz jaunam janvārim.
No pērnā gada biju nomētājusi kādā stūrī hiacinšu podiņu ar sīpoliem. Ne lēju, ne ko. Biju laikam domājusi pavasarī aizvest uz laukiem un iebāzt tos sīpolus zemē, bet neaizvedu. Un, ko domā, kaut kad decembra beigās tie sīpoli izdzinuši mazus zaļus asniņus. Sāku laistīt, tagad vienam jau mazs zils pumpuriņš-pupucītis izspraucies un pat jau smaržo!
No pērnā gada biju nomētājusi kādā stūrī hiacinšu podiņu ar sīpoliem. Ne lēju, ne ko. Biju laikam domājusi pavasarī aizvest uz laukiem un iebāzt tos sīpolus zemē, bet neaizvedu. Un, ko domā, kaut kad decembra beigās tie sīpoli izdzinuši mazus zaļus asniņus. Sāku laistīt, tagad vienam jau mazs zils pumpuriņš-pupucītis izspraucies un pat jau smaržo!