blond

Arhivētais

3. Septembris 2011

00:36: Man Kara Daba bija pilnīgs (no vārda "pilnīgs", ja kāds nesaprata) muzikāls, vizuāls un emocionāls baudījums.

17:13: Izgājām no mājas ap vieniem un uzreiz sajutāmies brīnišķīgi. Laikapstākļi kā ārzemēs. Kaut kāds pavasaris Parīzē, ne rudens Rīgā. Gaiss dzidrs, strūklakas šalc, visi cilvēki priecīgi. Ar šo ārzemju brīvdienu sajūtu aizstaigājām līdz Biržai, un tur atkal pilnīgas ārzemes. Fantastiska ēka, gaumīgs iekārtojums, interesanta laikmetīgās mākslas izstāde, kuras darbi tapuši Venēcijas stikla darbnīcās. Izstaigājām šo brīnumu aizturētu elpu, vienīgo vilšanos sagādāja mazais, trūcīgais un invalīdiem nepieejamais suvenīru veikaliņš. Ceru, ka tas varbūt tikai pagaidu risinājums. Pēc tam paēdām vieglu lenču Neiburgā uz terases, kur apkārt uz ielas arī dzirdēja tikai vienas vienīgas visādas dažādas ārzemju valodas. Devāmies uz Aijas Zariņas izstādi galerijā Daugava, bet pa ceļam, uz tās pašas ielas, iegriezāmies galerijā Bastejs, kur gluži negaidīti bija ļoti forša igauņu mākslinieka Pētera Alika (Peeter Allik, http://www.bastejs.lv/lv/jaunumi.htm) izstāde, kuru varu no sirds ieteikt visiem, kuri interesējas par grafiku - darbi šobrīd samērā reti izmantotajā linogriezuma tehnikā. Profesionāli ārkārtīgi smalki un saturiski interesanti. Bet Aija Zariņa mūs vispār pārsteidza nesagatavotus - brīnišķīgi darbi, pilnīgi jauns periods, gleznoti plenērā. It īpaši tie pienaini caurspīdīgie ar zilpalēku un rozīgu - ūdeņi, kaijas, peldētāji.
Vārdu sakot, izcila diena, ko nespēja sabojāt pat iegriešanās Stokmanī, kur nopirku (sic!) īso zeķīšu pāri par 9 Ls.

Powered by Sviesta Ciba