blond

Arhivētais

19. Marts 2011

01:12: Tā, ir jau gandrīz pusdivi naktī, piektdienas vakars, un, kā jūs domājiet, ko es daru, -es tikko beidzu strādāt un nolēmu tagad izdzert vienu saldi lipīgu somu lāceņu liķiera biķeri, šo liķieri nostalģisku vēlīno padomjaliku noskaņu iespaidā iegādājos Tallinas lidostā.
Vispār jau vakars sākās ar svētku sajūtu, biju laimīga, ka šī trakā nedēļa beigusies, priekšā vēl divas dienas, viss forši, lieliskas vakariņas, trīs glāzes bruta, lasīšu un gulēšu, vai skatīšos filmas, bet pēc tam nezin kā, velns parāvis, bet, vot, nemanot ieslīgu atkal darbos un tikai tagad atjēdzos. Ar savilktiem pleciem, sāpošu muguru un pārsteigumu, ka piektdiena jau beigusies.
Nekas, rīt ir sestdiena.

23:10: Leo Perucs, "Svētā Pētera sniegs"

"Netaisi tik apstulbušu seju, Amberg, - dakteris Frībe sacīja. - Neuzņem to lietu tik smagi. Sapnis izšķērdīgām rokām dod mums to, ko skopā dzīve palikusi parādā. Un šī tā dēvētā īstenība, - kas ar to notiek, kas no tās paliek? Arī tas, ko esam piedzīvojuši, izbalē, pārvēršas ēnā un reiz izirst, kā izirst sapnis".

Tags:
Powered by Sviesta Ciba