: speciāli priekš putnupr
Nezinu, vai tu toreiz izmēģināji manu recepti ar mazā ūdentiņā vārīto lasi, sarkanajiem rīsiem un sniega pupām, bet te variācija, lētāka un varbūt pat labāka, un viss iznāca pilnīgi nejauši:
- rimčikā ieraudzīju pilnīgi absolūti fantastisku norvēģijas foreli, kura bija maza lasēna izmērā un tik maigi rozā kā zīdaiņa austiņa. Redzami svaiga, proti, nevis saldēta, bet atdzesēta. Un par nieka 2.99 Ls kilogrammā. Nopirku pusi, to, kurā galva. Galvu ar spurām un vēderu iebāzu saldētavā un vārīšu klāt jaungada galerta buljonam, bet no pārējā iznāca 4 steiki. Divus noliku rītvakaram. Uzvārīju rīsus, kādi nu pie rokas - gadījās jasmīnu. Tā kā rīsu likās pamaz, tad piebēru sauju šķelto dzelteno zirņu. Kas dod tādu patīkamu dažādību struktūrā un smuki uzsūc lieko ūdeni, ja pielejas par daudz. Tikai druska sāls, un viss. Rimčikā nebija nekādu baigi foršo dārzeņu, tāpēc nopirku mazos tomātiņus (tomātus, arī citus dārzeņus vienmēr izvēlos pēc smaržas). Brīdi nevarēju saprast, ko lai ar tiem dara. Tad intuitīvi sakapāju pavisam sīki (pamatīgi sagriezu pirkstu), klāt drusku kapātas kinzas un kapātu lazdu riekstu. Ne sāls, ne piparu, ne skābuma - nekā. Izdalījās dabīgā sula. Viss ēdiens no pie rokas esošiem materiāliem, izņemot foreli. Kuru vārīju kā parasti pavisam mazā ūdens daudzumā ar pāris laurlapām, šķipsniņu sāls, dažiem veseliem pipariem.
Vakariņas sanāca vienkārši dievīgas. Maigums neizsakāms. Pirms ēšanas uzmalu melno piparu pa virsu un uzspiedu mazliet sakaltuša citrona sulas. Ideāli.
Nezinu, vai tu toreiz izmēģināji manu recepti ar mazā ūdentiņā vārīto lasi, sarkanajiem rīsiem un sniega pupām, bet te variācija, lētāka un varbūt pat labāka, un viss iznāca pilnīgi nejauši:
- rimčikā ieraudzīju pilnīgi absolūti fantastisku norvēģijas foreli, kura bija maza lasēna izmērā un tik maigi rozā kā zīdaiņa austiņa. Redzami svaiga, proti, nevis saldēta, bet atdzesēta. Un par nieka 2.99 Ls kilogrammā. Nopirku pusi, to, kurā galva. Galvu ar spurām un vēderu iebāzu saldētavā un vārīšu klāt jaungada galerta buljonam, bet no pārējā iznāca 4 steiki. Divus noliku rītvakaram. Uzvārīju rīsus, kādi nu pie rokas - gadījās jasmīnu. Tā kā rīsu likās pamaz, tad piebēru sauju šķelto dzelteno zirņu. Kas dod tādu patīkamu dažādību struktūrā un smuki uzsūc lieko ūdeni, ja pielejas par daudz. Tikai druska sāls, un viss. Rimčikā nebija nekādu baigi foršo dārzeņu, tāpēc nopirku mazos tomātiņus (tomātus, arī citus dārzeņus vienmēr izvēlos pēc smaržas). Brīdi nevarēju saprast, ko lai ar tiem dara. Tad intuitīvi sakapāju pavisam sīki (pamatīgi sagriezu pirkstu), klāt drusku kapātas kinzas un kapātu lazdu riekstu. Ne sāls, ne piparu, ne skābuma - nekā. Izdalījās dabīgā sula. Viss ēdiens no pie rokas esošiem materiāliem, izņemot foreli. Kuru vārīju kā parasti pavisam mazā ūdens daudzumā ar pāris laurlapām, šķipsniņu sāls, dažiem veseliem pipariem.
Vakariņas sanāca vienkārši dievīgas. Maigums neizsakāms. Pirms ēšanas uzmalu melno piparu pa virsu un uzspiedu mazliet sakaltuša citrona sulas. Ideāli.