:
Bet vispār atvainojos, es te tagad kā tāds pulkvedis - mājās sēžot un neko neredzot no īstās dzīves, par visu izsaku gatavu spriedumu.
:
Labi. Noslēdzot šo sesiju, palielīšos, ka esmu beidzot, beidzot normāli iedzērusi.
: ēdiens (pulkvedim nelasīt)
Pastāstīšu, kādu es šovakar sev pagatvoju zupiņu.
Izņēmu no saldētavas labo liellopa buljonu, atkausēju. Mazliet pavāriju kopā ar vienu daiviņu ķiploka, paprāvu gabalu šķēlītēs sagriezta ingvera, pāris laima lapām, vienu zaļā kardamona sēklu, drusciņu citronzāles. Kad garša ievārījusies, izķeksēju tās lapas un citronzāli ārā (to nevar sakost), piebēru vienu sasmalcinātu svaigu čilli piparu un vēl pavārīju. Ā, vēl piebēru drusku činīz faiv garšvielu - tā sastāv no kardamona, kanēļa, anīsa zvaigznes, fenheļa sēklām un melnajiem pipariem, tāds pulveris - ideāls ķīniešu tipa ēdieniem, bet bez tā var iztikt. Var iztikt arī bez atsevišķām garšvielām, -ja nav, piemēram, laima lapu vai citronzāles. Var piegriest laima vai citrona miziņu. Pa to laiku biju jau sagriezusi burkānus plānās garenās šķēlītēs (uz pusēm un tad gareniski), cukini pāris mm biezās šķēlītēs, pusi svaiga fenheļa, krietnu gabalu purava kāta. Atsvišķā bļodiņā sagatavoju apliešanai ķīniešu stikla makaronus, smalkos. Uzliku vārīties kannā ūdeni. Apcepu tītara krūtiņas gabaliņus. Vispār jau šo zupu normāli taisa ar vistas fileju, bet man ārkārtīgi nepatīk, kā tās filejas beidzamā laikā veikalā izskatās. Tāpēc atnesu mājās tītaru, nolpēsu ādu, taukus, cik nu tur bija, izgriezu kaulu, izveicīgi sagriezu visulaik šķērsām šķiedrai. Jāgriež vienmēr šķērsām škiedrai, lai gaļa nebūtu sīksta, bet tur tie muskuļi iet krustu šķērsu, tāpēc jāskatās. Sagriezu, tātad, gabaliņos un lielāko daļu ieliku ledusskapī kaut kādam rītdienas ēdienam, ko neesmu vēl izdomājusi. Bet atlikušos strauji apcepu uz lielas uguns ar drusciņu sāls. Uz beigām piebēru mazliet baltā sezama sēkliņu, lai drusku aprauj. Pa to laiku jau arī ūdens bija uzvārījies un es to atsevišķā bļodiņā uzlēju makaroniem. Viņi nemaz nav jāvāra, pietiek apliet ar verdošu ūdeni. Kamēr cepu gaļu iemetu jau zupā burkānus, tos kādu mirkli jāpavāra. Bet nekādā gadījumā nedrīkst savārīt mīkstus. Visam jābūt al dente un gluži vai kraukšķīgam. Pēc tam iemetu sagriezto fenheli un puravu. Vēl apmēram minūti vārīju. Tad iebēru cukīnī, bet to vairs vārīt nevajag, viņš tai karstajā ūdenī jau tā kā apvīst, un ir labs gana. Servējamā bļodā ieliku sev nokāstus stikla makaronus, uzliku virsū ceptās tītara krūts gabaliņus un tad uzsmēlu zupu. Iebēru pavisam drusciņu svaiga koriandra. Piespiedu drusku laima sulas. Ja nav laima - var spiest citrona. Ja grib, var pielikt puskarotīti vieglās sojas, bet es negribēju.
Nu, ar čilli, protams, jāuzmanās - katram pašam jāzina savs mērs.
Zupu ēdu ar karpti un kociņiem. Šķidrumu ar karoti, biezumus un makaronus ar kociņiem, jo ar karoti viņus grūti paņemt.
Tagad esmu paēdusi tā normāli, un udzeru labu širaziņu pa virsu.
Ļapotā!
Pastāstīšu, kādu es šovakar sev pagatvoju zupiņu.
Izņēmu no saldētavas labo liellopa buljonu, atkausēju. Mazliet pavāriju kopā ar vienu daiviņu ķiploka, paprāvu gabalu šķēlītēs sagriezta ingvera, pāris laima lapām, vienu zaļā kardamona sēklu, drusciņu citronzāles. Kad garša ievārījusies, izķeksēju tās lapas un citronzāli ārā (to nevar sakost), piebēru vienu sasmalcinātu svaigu čilli piparu un vēl pavārīju. Ā, vēl piebēru drusku činīz faiv garšvielu - tā sastāv no kardamona, kanēļa, anīsa zvaigznes, fenheļa sēklām un melnajiem pipariem, tāds pulveris - ideāls ķīniešu tipa ēdieniem, bet bez tā var iztikt. Var iztikt arī bez atsevišķām garšvielām, -ja nav, piemēram, laima lapu vai citronzāles. Var piegriest laima vai citrona miziņu. Pa to laiku biju jau sagriezusi burkānus plānās garenās šķēlītēs (uz pusēm un tad gareniski), cukini pāris mm biezās šķēlītēs, pusi svaiga fenheļa, krietnu gabalu purava kāta. Atsvišķā bļodiņā sagatavoju apliešanai ķīniešu stikla makaronus, smalkos. Uzliku vārīties kannā ūdeni. Apcepu tītara krūtiņas gabaliņus. Vispār jau šo zupu normāli taisa ar vistas fileju, bet man ārkārtīgi nepatīk, kā tās filejas beidzamā laikā veikalā izskatās. Tāpēc atnesu mājās tītaru, nolpēsu ādu, taukus, cik nu tur bija, izgriezu kaulu, izveicīgi sagriezu visulaik šķērsām šķiedrai. Jāgriež vienmēr šķērsām škiedrai, lai gaļa nebūtu sīksta, bet tur tie muskuļi iet krustu šķērsu, tāpēc jāskatās. Sagriezu, tātad, gabaliņos un lielāko daļu ieliku ledusskapī kaut kādam rītdienas ēdienam, ko neesmu vēl izdomājusi. Bet atlikušos strauji apcepu uz lielas uguns ar drusciņu sāls. Uz beigām piebēru mazliet baltā sezama sēkliņu, lai drusku aprauj. Pa to laiku jau arī ūdens bija uzvārījies un es to atsevišķā bļodiņā uzlēju makaroniem. Viņi nemaz nav jāvāra, pietiek apliet ar verdošu ūdeni. Kamēr cepu gaļu iemetu jau zupā burkānus, tos kādu mirkli jāpavāra. Bet nekādā gadījumā nedrīkst savārīt mīkstus. Visam jābūt al dente un gluži vai kraukšķīgam. Pēc tam iemetu sagriezto fenheli un puravu. Vēl apmēram minūti vārīju. Tad iebēru cukīnī, bet to vairs vārīt nevajag, viņš tai karstajā ūdenī jau tā kā apvīst, un ir labs gana. Servējamā bļodā ieliku sev nokāstus stikla makaronus, uzliku virsū ceptās tītara krūts gabaliņus un tad uzsmēlu zupu. Iebēru pavisam drusciņu svaiga koriandra. Piespiedu drusku laima sulas. Ja nav laima - var spiest citrona. Ja grib, var pielikt puskarotīti vieglās sojas, bet es negribēju.
Nu, ar čilli, protams, jāuzmanās - katram pašam jāzina savs mērs.
Zupu ēdu ar karpti un kociņiem. Šķidrumu ar karoti, biezumus un makaronus ar kociņiem, jo ar karoti viņus grūti paņemt.
Tagad esmu paēdusi tā normāli, un udzeru labu širaziņu pa virsu.
Ļapotā!