blond

19:50: Survival Kit* un māksla vispār man pēdējā laikā ir viena vienīga vilšanās. Visas tās ķēpas un smērējumus, ko cilvēki atļaujas izstādīt, vajadzētu iznīcināt, jo tie degradē izpratni par to, kas māksla vispār ir. Konceptuālos aprakstus, bez kuriem vairums tā saucamo mākslas darbu vispār nedarbojas, vajadzētu aizliegt. Ar likumu vajadzētu izsludināt, ka talants bez darba ir sūds. Diemžēl, vairumā gadījumu šeit nav vērojams arī talants, vienas vienīgas ambīcijas un muļķība.
Mani, piemēram, satrauc tas, ka mans pusaudzis dēls, kurš arī ir apveltīts ar šādām tādām mākslinieciskām ambīcijām, redzot visu šo kaku, var kaut ko stipri vien pārprast; paldies Dievam, viņš vismaz ir apmeklējis virkni labu modernās mākslas muzeju un izstāžu ārzemēs, kas varbūt viņam kādreiz atgādinās, ka ir arī citāda modernā māksla.*

* Es te nerunāju par dažām jaukām akcijām kā "Mājas svētība" vai "Pelēkā asfalta stāsti", kuri nepretendē uz mākslu ar lielo M, bet vienkārši sagādā cilvēkiem prieku un iesaista viņus procesā, kā arī par tiem apmēram 3 māksliniekiem, kuru darbi mani emocionāli uzrunāja, vai par tusiņu vispār, vai to, ko nemaz neredzēju. Taču tā visa ir par maz, daudz par maz.
** Es nenoslēdzu komentēšanas iespēju, bet apsolu, ka mēģināšu ar jums par mākslas tēmu nediskutēt un uz provokācijām neatbildēt, jo man tas riebjas.