:
Nu lūk. Šodien mani vajā kaut kāda sieva, kura grib dabūt manu parakstu zem kaut kādas vēstules, kas atbalsta bibliotēkas, koncertzāles un modernās mākslas muzeja celtniecību. Es lietoju apzīmējumus "kaut kāda" un "kaut kas" tādēļ, ka man pilnīgi nebija laika šo sievu uzklausīt, steigā pat īsti nesapratu, par ko ir runa. Bet jutu sviluma smaku, jutu, ka paraksts tiešām ir pārlieku nepieciešams, jo "sievas" telefona numurs parādījās manā displejā vēl vairākas reizes dienas gaitā, - mans mobilais bija klusajā profilā, jo vadīju lielo radu mītiņu. Tikai pašā vakarpusē, beidzot ieskatoties avīzēs un izlasot Delfus, man radās nojausma, kas tas par svilumu. Tagad trubu svešiem zvaniem vairs neceļu, jo šovakar gan man nav spēka skaidrot, kāpēc es atkal kaut ko netaisos parakstīt.