:
Viss taču ir labi. Un arī vakars bija jauks. Tad kāpēc, no kurienes tās skumjas? Kāds viņu saturs? Nenosaucams, tikai nojaušams. Skumjas kā tāda augoša siena vai lēna aiziešana. Vai man jāatgriežas? Vai es vispār protu atgriezties? Un vai atgriezties maz iespējams?
Tas nav tas banālais jautājums par iekāpšanu vienā upē divas reizes. Lai taču tek upe uz jūru, ja vien tu vari palikt uz vietas, sēdēt krastā un mērcēt kājas ūdenī. Bet tu lēni slīdi prom kopā ar straumi, kā tāds ezītis miglā, tikai nav krastu, kur izkāpt.
Es negribu dzīvot pēc tā laika, ko skaita kalendārs. Es gribu dzīvot pēc cepeškrāšņu elektroniskajiem pulksteņiem, kuri katrā mājā rāda citādi.
Tas nav tas banālais jautājums par iekāpšanu vienā upē divas reizes. Lai taču tek upe uz jūru, ja vien tu vari palikt uz vietas, sēdēt krastā un mērcēt kājas ūdenī. Bet tu lēni slīdi prom kopā ar straumi, kā tāds ezītis miglā, tikai nav krastu, kur izkāpt.
Es negribu dzīvot pēc tā laika, ko skaita kalendārs. Es gribu dzīvot pēc cepeškrāšņu elektroniskajiem pulksteņiem, kuri katrā mājā rāda citādi.