blond

blond @ 12:28: Vakar.

-Labdien, vai rakstniece tāda un tāda?
-Jā, lūdzu.
-Te jūs traucē tāda un tāda no Latvijas Lauksaimniecības Akadēmijas. Mēs izdodam avīzi "bla, bla, bla" (nosaukumu nesapratu. Vai drīkstu uzdot jums dažus jautājumus?
-Jā, lūdzu?
-Es gribētu noskaidrot, kā jūs vērtējat LLA salīdzinājumā ar citām Latvijas augstskolām?
-Es nekā nevērtēju, es neko nezinu par augstskolām, un jo vairāk par LLA!
-Nē, man būs ļoti vienkārši jautājumi, vai jūs tomēr nevarētu atbildēt?
-Es...
-Kāds jums liekas LLA pasniedzēju profesionālais līmenis? Kā jūs vērtējat jauno speciālistu sagatvotību? Ko jūs domājat par...
-Es neko nedomāju! Kā es varu kaut ko domāt, ja es neko nezinu!
-Bet jūs taču varat izteikt savu viedokli?!
-Kā iespējams viedoklis, ja nav zināšanu?
-Ā... nu, ko... ja jau jūs negribat... nu labi. Piedodiet.

Šodien.
-Te sabiedriskā organziācija par atklātību "delna" ( vai kā viņu tur sauc)
-Jā, lūdzu?
-Mēs gatavojam sabiedrisku, pilnīgi brīvprātīgu akciju prokurora Maizīša aizstāvībai pret spiedienu, ko izdara bla bla bla.
-Atvainojiet, es jau labu laiku nesekoju politiskajām norisēm Latvijā un neko nezinu par spiedienu uz Maizīti, ko izdara bla bla bla.
-Kā? To grūti nepamanīt!
-Bet es neesmu pamanījusi.
-Par to raksta visas avīzes!
-Es neko daudz nelasu avīzes.
-Es jums izstāstīšu. Ir tā un tā... bla bla bla.
-Atvainojiet, es nevaru parakstīt nekādu publisku vēstuli, kurā pausts viedoklis par kaut ko tādu, par ko man nav nekādas informācijas, skaidrības, pat ne iekšējas nojausmas vai pārliecības, ņemot par pamatu tikai kādas personas pārstāstu.
-Žēl, patiešām žēl.