blond

blond @ 21:54: Krokodils te upē tiešām dzīvo, tās nav mārketinga baumas. Šovakar tikām ielūgti uz dažām glāzēm šampanieša sakarā ar to, ka mūsu viesnīca saņēmusi kaut kādu tripadvisor balvu un ir top1 Goa un pirmajā desmitniekā relaxing hoteļu grupā visā Indijā. Nu labi, labi, es nodomāju, ar tādu servisu jūs nekādu balvu nedabūtu, ja šī nebūtu Indija. Visi jau baigi cenšas, bet tāda sajūta, ka ta
indietim labā roka nezin, ko kreisā dara. Te vannas paklājiņš slapjais aizmirsies stūrī iemests, te glāžu trūkst, te dvieļu par maz. Bet nē, es nekurnu, tādas lietas kaitina tikai sākumā, pēc tam tu to pieņem par normu. Un mums te ļoti patīk.
Bet par to krokodilu: viena viesnīcas viese pārtijā rādīja fotogrāfiju, kā tas krokodils sauļojas otrā upes krastā tepat pretim viesnīcai bēguma laikā. Ja kas, upei te arī ir bēgums, proti, pamatā viņa plūst uz jūru, un tad krasti ir sausi, bet, kad jūrā paisums, tad plūst atpakaļ un ūdens līmenis ir ļoti augsts. To vispār pamanīju, vērojot garām peldošu atkritumu, lai gan vispār jāsaka, ka upe ir pārsteidzoši tīra, ņemot vērā visu to atkritumu ārprātu indiešu sadzīvē.
Pēcpusdienā bijām slavenajā Andžunas tirgū. Viss tas pats sviests, tomēr piespiedu sevi dažus sīkumus nopirkt un tie noteikti nebija sliktākie visā tirgū. Ar kaulēšanos man iet slikti. Es nespēju, apzinoties, ka vispār jau runa ir tikai par dažiem latiem, pazemoties - man kauns.
Dienas otrā daļa, pēcpusdiena, toties bija īsts prieks - atklājām vienīgo tukšo pļāžu visā Goa. Divas kafejnīcu būdiņas, un apkārt ne vairāk cilvēku kā Miķeļtornī. Galvenokārt garāmstaigātāji, kāda indiešu ģimene, paveca hipijiene, pāris ar mazuli. Jūra dievīgi silta, viļņi pareizajā augstumā, gaiss uz vakaru jau maigs, nekādas tveices. Sagaidījām saulrietu un nolēmām tieši vēlās pēcpusdienās braukt turp vēl.
Viesnīcā, šķiet, uz brīdi paliksim teju vieni ar menedžera Džeimsa vecākiem, kas atbraukuši no Francijas. Un resno meiteni no Austrālijas, kas ceļo viena un vakaros skatās TV un dzer alu.





A