14:57:
Vakardien bijām vienā pludmalē, kas viņiem te skaitās teju tukša, Ašvena, bet nu, ziniet. Man jau tā nepatīk visa tā smilšu lipšana pie miesas, es patiesībā pludmali uztveru tikai kā vietu pastaigām un peldēm jūrā. Vēl ir labi MT jūrmalā sēdēt līdzpaņemtos saliekamos krēsliņos pie paša ūdens, apkārt neviena cilvēka, lasi grāmatiņu un dzer brutu. Bet visa tā saulē gulēšanas kultūra man ir neizprotama. Tomēr godam izturējām kādas 3 stundas un Antons, protams, bija sajūsmā par lielajiem viļņiem un silto ūdeni. Mums bija nepieciešams nopirkt dažus sadzīves sīkumus, tāpēc aizbraucām uz tuvāko šopingu - Bagu. Dies, pasargi! Kaut kas tāds vienreiz ir jāredz, lai kārtējo reizi pareflektētu par cilvēka dabu un pasaules galu, tā daba gan, domāju, īpaši nav mainījusies kopš civilizācijas sākumiem, bet nekad cilvēkam vēl nav bijis iespēju saražot tik daudz preču, kurad nekad netiks pārdotas, tik daudz iepakojumu, tik ārprātīgi masīvi piesārņot dabu. Vārdu sakot,Baga: divas bezgalīgas rindas bodīšu ar lētām panckām, vairāk vai mazāk pieputējušām ar sarkaniem putekļiem, kas sedz šaurās asfaltētās ielas malas, simtiem mašīnu, skūteru, moču. Ar skūteriem brauc visi, arī pensionāri. Šaušalīga smirdoņa, grūti elpot, daudzi tur mutei un degunam priekšā zīda lakatiņus. Tomēr viņi tusē tais krogos, dzīvo tais rūmos un "hoteļos" un tas laikam saucas "aizbraukt gadskārtējā atvaļinājumā". Lieki teikt, ka neko, izņemot šampūnu un džinu, ko var nopirkt supermārketā, neiegādājāmies, jo es vienkārš fiziski un psiholoģiski nespēju pievērsties tam visam. Toties vakarā turpat Bagas nomalē paēdām lieliskā itāļu restorānā, noslēptā kādas portugāļu villas dārzā - pēkšņi svaigs gaiss un klusums. Tās bija manas dzimšanas dienas vakariņas. Ar prieku jāpiezīmē, ka te ļoti dārgs un ļoti labs restorāns ir tāds, kurā pamatēdiens maksā vidēji 6 Ls.
Šodien gan paliekam uz vietas. Ir ideāli. Mūsu jaunajai telpai ir privāts balkons (es teicu, ka samainījām telpas un vakar, kad pavēlu pārbraucām mājās, stafs bija pārnesis uz jaunajām telpām visas mūsu mantas un pēc labākās sirdsapziņas izkārtojis jaunajās?), blakus liela vaļēja dzīvojamā istaba ar dīvāniem, un nav pie durvīm baseina, kas ir labi, jo pie baseina visu laiku cepinās kaut kādas būtnes. Mēs varam aiziet uz baseinu, bet šeit, pie sevis, jūtamies pilnīgi vieni lielā villā. Dzied putni, gar upi pastaugājas gārņi vai kad tamlīdzīgs, pie krasta vērojamas garas (kā rokas locītava) un briesmīgi tievas zivis. Laiks ir ideāls sēdēšanai ēnā zem tā propellera - kā tos latviski īsti sauc?
