Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - 9. Novembris 2022

Vakar Anglikāņu baznīcā izskanēja ārkārtīgi intīms un pārpasaulīgi skaists Emma Ruth Rundle koncerts (viņas balss ir kas hipnotizējošs). Viņu iesildīja tikpat "jautra" čelliste Jo Quail, kura man bija skaists atklājums. ERR ar humoru gan viss ir kārtībā - apmēram pie trešās kompozīcijas viņa teica "Here's another happy song I wrote", bet par vienu no pēdējām dziesmām sacīja ~, ka "now we're gonna go down the stairs [..] into nothingness because nothingness is our goal, right?" :) (Kā man blakus smejoties teica cibiņa e.:"Creapy much bet suuuure!")
Baznīcā bija ļoti auksts, nedaudz sala degungals, bet dziesmu autore uzstājās beretītē un ik pa laikam sildīja pirkstus ar karsta ūdens pudeli. Pār skatītāju klēpjiem staigāja trīskrāsaina kaķenīte, līdz apmetās uz visu koncertu klēpī meitenei ar mīkstu leoparda kažoku.
Lūk, ja kādreiz vēl izdosies aiziet uz otro dark horse Chelsea Wolfe, tas gan būtu pavisam jauki.