Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - 24. Novembris 2014

Interesanti, ka sarakstēs (e-pasti, čats utt.) saruna noris raiti un viegli. Nepzīstot cilvēku "dzīvajā", varētu padomāt, ka tikpat viegli runāties ir arī klātienē. Bet dzīvē viens pret vienu saruna vienmēr buksē un rezultātā nogurdina, jo visu laiku jāuzņemas sarunas vadītāja (bīdītāja) loma. Bet slinkums taču, jo sarunai ir jāplūst (vai jāmutuļo) kā upei. Un arī klusēšanai ir jābūt plūstošai.
Dzīvē klusajiem, savrupajiem ūdeņiem man vajag lietošanas pamācību.