Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - 19. Septembris 2013

Skatoties, cik kamzoļu kārtas dažs labs ir apvilcis plkst. 8:00 no rīta, kad ārā ir +16 grādi, man bail iedomāties, ko šamējie velk briesmīgajā aukstumā, kas mūs parasti sasniedz novembrī, decembrī un kad termometra stabiņš noslīd līdz baisajai nulles atzīmei vai, nedod dievs, līdz šaušalīgajiem -5 pēc celsija. Tinās lāčādās, vai? Es pat nezinu, ko lai vēl piebilst par faktu, ka autobusā sildīja tā, it kā aiz loga plosītos sniega vētra.

Man šodien jāiet uz izstādes atklāšanu, kurā esmu arī savu rociņu pielikusi. BET jau tagad esmu tik sasodīti nogurusi (crazy day) + man vēl pa šovakaru (nakti) jāsabaksta mega finanšu atskaite projektam, ka nav nekādas vēlmes iet, dzert vīnu un small talk'ot. Gribas nolīst savā aliņā un dzert vīnu tur. Vienai. Vienīgais patiesais labums, ko redzu no pasākuma apmeklēšanas, ir tas, ka šī ir iespēja izstādi un arī savu artavu darbībā apskatīties par brīvu.
Kļūšu vēl antisociāla. Rudeņos dažkārt tā notiek. Man, lūdzu, rumu un mājas!