Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - 25. Oktobris 2012

Divas dienas dzīvoju ar dažādu, pārsvarā, protams, smeldzīgu filmu skaņu celiņiem. Pamatojums gauži vienkāršs, pirmkārt, tā konkrētā mūzika, ko esmu izvēlējusies, ir absolūti skaista, otrkārt, tā pārsvarā ir intrumentālā, kas ir ļoti labi, jo nejauc domas, kad jānododas kam dziļi intelektuālam un smadzeni pozitīvā nozīmē pisošam. Protams, uzreiz nāk atskārsme, ka man mājās ir pārāk maz, lai neteiktu nemaz, klasiskās mūzikas ierakstu. Pēdējā laikā tik daudz smagnēju domu pa galvu un tik daudz darāmā, ka mūzika ar vārdiem nudien tikai visu vēl vairāk sarežģa. Pirms gulētiešanas, kad darbi tiks nolikti malā, tad varēs ko citu.

Varbūt cilvēkiem taisnība, ka mēs visi savas dzīves beigsim vai nu ar šlāgeri vai klasisko mūziku. Es izvēlos otro.