Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - 13. Aprīlis 2011

Wow, fuck, greizsirdība ir viena ellīgi dranķīga sajūta. Un, nē, šo vārdu nebūt vienmēr attiecina uz romantiskās attiecībās iesaistītu cilvēku. Un, nē, tas nenozīmē arī to, ka līdztekus šīm izjūtām es nepriecājos par otru. TAS VISS NOTIEK PARALĒLI!

Reiz ziemā pilnīgā naktī, kad pat visi krogi, kas vienmēr ir vaļā, bija jau ciet, mēs ar biedrenēm ieklīdām vietā "Roks cepurē". Ņemot vērā, ka bija jau kādi 4 no rīta 4dienā vai 5dienā, cerēt, ka kāds iestādījums būs sevišķi pilns, ir diezgan lieki. ,Cepurē iekšā sēdēja ~4 cilvēki. Mēs pasūtījām kārtējo dzērienu - alu. Alutiņu gaidījām akurāti 30 min, pa to laiku manāmi nosalām. Uz jautājumu:"Kāpēc te tik auksts?" īpašnieks laipni atbildēja, ka viņiem pagaidām nav vēl pieslēgta apkure. Izvērtās teiciens, ka "Roks cepurē" nav nekāds krogs, bet gan joks.
Šodien, slaiki soļojot pa Stabu ielu garām Rokam ievēroju līdz šim nepamanītu uzrakstu blakus nosaukumam:"Vieta nebijušām sajūtām" Nudien, kur vēl precīzāk izteikties! Sasmaidījos!