Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - 21. Septembris 2010

Man taču it kā ir tiesības būt tieši tik pozitīvai / pesimistiskai, cik es vēlos būt, ne?! Izrādās, ka nē. Mana standartpaketes negatīvisma sadaļa ir apdraudējuma zonā - to cenšas aizvietot ar 'mirdzošām acīm' un 'visa labā saskatīšanu arī tad, kad realitatē viss ir pilnīgā sūdā'. Izrauj no komforta zonas "personības izaugsmes vārdā". Parsonības izaugsme, personības izaugsme....bla, bla, bla... Pēc diviem gadiem būšu tik fakin' izaugusi savā perosnībā, ka droši vien nezināšu kur likties aiz laimes --> tik ļoti man gribēsies par visu priecāties, tik ļoti man gribēsies salāpīt visu pasauli un veikt dižas lietas nākotnes vārdā. Iepūtiet! Varbūt pēc diviem gadiem es to arī tiešām gribēšu. Tagad es gribu aizbraukt sēnēs un uz jūru, palasīt Dikensu, noskatīties labu filmu, aiziet uz krogu un tējnīcu, nopirkt sev kaut ko foršu, satikt draugus, pasēdēt mierīgu vakaru ar ģimeni....Vai paralēli kroga apmeklēšanai es minēju arī piekošanos un pārrašanos mājās kaut kad nākamajā dienā ar izspūrušiem matiem un nelielu smīnu smejā?
Fuck. Mūs tik un tā beigās sagrauzīs tārpi. Sadedziniet mani (tikai pēc nāves, protams :D).