pirmdiena

Sep. 13., 2010 | 09:17 pm
ēterā: Sad Brad Smith - Help Yourself

Pamanījāt, cik šodien bija skaista atvasaras diena? Es to pamanīju, sēžot iepretim Esplanādei uz soliņa, gaidot savu trolejbusu un vērojot cilvēkus. Vēl es piekfiksēju to, ka šobrīd tā sēžot es sajutos kā garāmgājējs jebkurai dzīves sfērai, kas nav skola jeb darbs. Kādu brīdi tas ir ok, bet ilgstoši es negribu būt tikai garāmgājējs. Es gribēšu piedalīties spēlē / izrādē. Gribēšu lomu, kas nav tikai vērotājs vai teicējs.

Link | piemet pagali! {2} re, kā smuki deg! | Add to Memories


Nu, kur man likties? A?

Sep. 13., 2010 | 09:26 pm

Puikas no 9. klases ir pamanījušies:
regulāri nākt uz kabinetu, iečekot, kā akvārijā "jūtas zivis";
mani uziet (un sekot) twitter'ī;
brīžiem pāriet no 'Jūs' uz 'Tu';
nepārtraukti jautāt, lai taču iedodot savu skype (yeah, right!!!).

Vai tiešām, strādājot skolā, man būs jāatsakās ne tikai no lieliem izgriezumiem (kas jau ir darīts un ir totally loģiski, protams), bet arī no svārkiem? Mans arī gados jaunais kolēģis un labs biedrs Pāvels Aleksandrovičs, iesmejot par šo te, izmeta frāzi:"Tu uzmanīgi ar tiem svārkiem! :D" Kur vēl uzmanīgāk? Nevieni no maniem lindrakiem neatsedz neko vairāk kā vien daiļu celīti, kas, jums jāpiekrīt, ir makten oficiāli. Vai ietērpties kā mormonietei? Uzvilkt garās apakšbikes, aizpogāt krādziņu līdz acēm? Koa? :D

P.S. - iespējams, mana anatomija kā tāda neatbilst skolotājas amatam. Negribu lielīties, bet... ja reiz iesāku :D, tad nesen kāds arī tuvs biedrs izmeta frāzi, ka, ja viņš būtu mans skolēns, viņam vienmēr būtu grūti koncentrēties mācībām, un tur nelīdzētu arī krādziņš līdz acēm.

Dieviņ, ja ne garas kājas man piešķīri (tās nudien ir īsas un strupas kā kurmītim), tad vismaz raženi apbalvoji ar ko citu! Man gan jāsaka, Dieviņ, ka vāreji tā nepūlēties, bet Tev jau laikam pašam bija prieks piestrādāt :).

Rīt vilkšus džinsus. Ietīšos milzīgā šallē :).

Link | piemet pagali! {3} re, kā smuki deg! | Add to Memories


shiny happy people

Sep. 13., 2010 | 10:39 pm

Nupat apmēram 2 minūtes smējos (lasīt: 'ierēcu') par viena cilvēka ierakstu blogā. Un tur nebija nekā smieklīga, tur vienkārši bija iekļauts tik nenormāli daudz skaistu un pozitīvu domu un teikumu, ka... c'mon - nu, kā, kā var būt tik pozitīvs (un maigs?) cilvēks?

Man gribējās teikt:" c'mon - esi taču vīrietis!" (lasīt: esi dažkārt mazliet skarbs, neapmierināts, dusmīgs...whatever!)

Link | piemet pagali! | Add to Memories