Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - 23. Jūlijs 2010

KĀRTĒJĀ negulētā nakts 2 nedēļu garumā! Rīt jābrauc mājās no Iespējmās Misijas uz tieši 1 un 1/2 dienu, un, atklāti runājot, nemaz negribas. Tikai veļa jāizmazgā uun jāizguļas vienu nakti, jo šeit tas nav iespējams ne mācību apjoma dēļ, ne foršo cilvēku dēļ. Tā lūk! Protams, protams, šeit ir siltumnīcas apstākļi - ne es zinu datumus, neko - tikai to, cikos lekcijas un cikos kafijas pauzes. Šobrīd mācību telpā esam 6 no 12 cilvēkiem - klausāmies uz skaļo Metallica uun mēģinām (tiešām mēģinām) mācīties! Ā, un mazliet dzeram alu. Pavisam mazliet. Pirms tam mums bija mini improvizācija par īstu lauku Zaļļumballi, kur, protams, neiztikt bez kārtīgas Raimja mūzikas :).
BET mūsu visu dziesma ir "Ar mani atkal runā kaijas" - to mēs dziedam, kad nāk virsū šīzis. Cilvēki ir vnk super - tādu morālu atbalstu jebkurā situācijā laikam vēl nekad nebiju saņēmusi.
Un vēl mums šeit ir brīnišķīga iespēja izdzīvot gluži kā Karlsonam savu Dzimumdienu vairāk nekā 1 dienu gadā, proti, katru dienu sveicam kādu, kuram ir Imaginary Birthday; manējā būs augustā, bet jau nākamnedēļ pavisam īsta mana Vārda diena, ko 1. reizi nesvinēšu kopā ar radiem. Jūtu, ka būs fantastiski.

Stipra kafija, šīzis, miegs, nepabeigts darbs.