Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - 6. Jūlijs 2010

Esmu īsts latvietis, kuram nekad nav labi :). Šādā karstumā es īsti nespēju funkcionēt, es tikai eksistēju. Laikam jau labāk panesu aukstumu (to es saku tagad, vasarā).

Un vispār jau kādu mēnesi nevaru palasīt nevienu grāmatu (tās stāv man uz plautiņa un pat apput!!!). Atzīstos - tas mani satrauc (es, protms, varētu visu vainu novelt uz karstumu). Tad nu ceru, ka tas pāries un ka tūlīt pabeigšu Ficdžeraldu, lai ķertos klāt kaut kam jaunam, piemēram, Alex Garland slavenajam romānam "The Beach".

Apmēram 5 gadus nebiju klausījusies radio, ja neskaita braucienus mašīnā. Tad nu beidzot esmu atsākusi to darīt radio 101 gādībā. Ir patīkami jau atkal dzirdēt vecās labās, rūdītās, profesionālās balsis. Jāsaka, ka viņiem nudien visiem ir patīkami tembri.

Darba apjoms, kas jāiespēj šīs nedēļas laikā, sāk mazliet pārspēt mana prāta robežas. Tās prāta robežas, kas ir vasarā. Rudenī, iespējams, tas būtu tikai normāli. Piedevām, jāatzīstas, ka es īsti pat nesaprotu, ko tieši es daru.

Tagad citronūdens, bet vakarā auksts baltvīns.