Bļannas Baklažannas gaišo atmiņu mūžīgais starojums - 16. Decembris 2009

Es eju ciet. Jums ir kādreiz bijis tā, ka vairākas dienas, nē, pat nedēļas, jūsu organisms gluži vienkārši guļ? Viss ķermenis fiziski ir kā aizmidzis, smadzene atsakās strādāt - atsakās uzņemt informāciju (jo sevišķi to, ko tā ļoti gudri atzīst par nevajadzīgu). Tā ir pilnīga nespēja koncentrēties ne uz ko vairāk kā īsu rakstu avīzē vai pāris nodaļām no iemīļotas grāmatas, par mācībām nemaz nerunājot. Viss, ko es vēlos, ir gulēt un klausīties mūziku. Ā, un piedzerties. To gan, jo tad var īpaši veiksmīgi izvairīties no domāšanas. Aizmirsu pieminēt, ka tas viss, protams, mijas ar absolūtu vienaldzību pret vairākumu lietu. Tas viss ir gana sūdīgi, jo šīs nedēļas laikā man vēl jāpagūst uzrakstīt 2 ieskaites (1 no tām īpaši nejēdzīga), 1 referāts (teorētiski šobrīd top) + 1 mistisks darbs sinoptikā. Tā vietā es visu dienu varu pavadīt truli blenžot datora ekrānā un uzrakstot tam sūda referātam 1 lappusi. Un izdzerot pudeli karstvīna.

Viens jauks brīnišķīgs notikums tomēr bija. Pirmdien redzēju izrādi MANNERSACHE jeb VĪRU LIETAS. Ja vien būtu iespēja redzēt otrreiz, noteikti aizietu.