Es jūtu, ka man būs jāiegriežas te darba rajonā pa tumsiņu. Tā māja man nedod mieru, vislaik skatos un pricājos, cik skaista, skaista, tad vēl šodien ieraudziju milzīgu betona gabalu ar maisu virsū, nu ir aizdoma, ka tā kāda statuja, un tīri tāda sievišķīga zinātkāre (un tā ir visbriesmīgākā no visām zinātkārēm), kas pa fizianomiju slēpjas zem tā maisa. Un pavasarim tuvojoties visādus baņģugāniskos izgājienus prasās darīt, ir viens cilvēks ar kuru visforšāk tādus nedarbus darīt, vispār visus nedarbus...