Tik ļoti apsvēru domu, ka pagājušajās brīvdienās varētu nedzert, ka nekas cits neatlika kā triekt šņabi no kakliņa un jauki pavadīt laiku. Nākamajā dienā gan es sev biju viens liels apgrūtinājums...
Arī Pūpolsvētdienas pēriens likās patiešām veselīgs un pelnīts :D , lai arī kā es censtos no tā izvairīties, katru gadu atrodas kāds, kurš ņem un samizo, un tad var turpināt pamošanos ar mazu, mīkstu pupolīšu pilnu gultu.
Nja, tik žēl, ka zaķim šogad kājas sals, olas arī laikam...