|
[25 Oct 2005|12:27am] |
Reizēm gadās ..Tu iekāp peļķē un dodies tālāk.. , tu tikai ej..nejūtot neko .
Bet Tev pasaka, tu tak iekāpi peļķē....tik tad tu sajūti, ka kāja ir slapja.. tik tadu Tu sajūti to vēsumu un zosādu .. tiešām slapja.
Tā gadās, .. bet pasaule tag griežas tālāk..
Un epilogs nevar būt par sākumu , apgāztā glāzē pienu ieliet nevar. Mūžsenas patiesības, kā jaunums ,kā tikko uzsnidzis sniegs.
Pasaule griežas, mums nevajag skumt.
Viss notiek uz labu.
Un domāt, domāt ar nevajag, jo neko jaunu jau nevar izdomāt.
Kritiņi nedomā..tie vai nu guļ kastītē vai nu zimē ..
///P.s
noskatijos
Wir Kinder Vom Bahnhof Zoo (Zoostacijas berni, Lat)
Sākumā bij doma, ka uhh traka vilšanās, slikt režisors.. un vispār pārāk izplūda autors..
Bet beigās aizķēra.
tik 2 h vietā skatijos 4-5h
|
|
|
[25 Oct 2005|12:49am] |
Un kāds ēd manu laiku
Tikko 20:00 nu jau 0:50
šausmas.
jāsāk rakstīt dienas darbu saraksts,
savādāk laiks pazūd, bez vērtības un guvuma.
Divas diezgan bezjēdzīgas dienas, bet laikam tā ir lai es saprastu cik bezjēdzīgi tas ir.
Bet tas jau tikai līdz nākošajai reizej.
Galvā jaucas trakas idejas un jā. ES zinu , ka es varu daudz , daudz.. es varu daudz labāk to visu , nekā es to daru tagad. Tas mani dzen uz priekšu .
Pēdējās dušas bildes ir radijušas vienu no lielākajiem gandrarījumiem.
Jo citi ceļ debesīs, bet citi sauc par slimu un nenormālu.
Neatstāja vienaldzīgu to skatītaju .. uhh
Un kad sauc par slimu , tas ir tāds kompliments, to nevar izstāstīt.:)
|
|