|
[15 Jun 2005|12:42am] |
šodien salūzu un domāju , ka ehh, kam man tas ir vajadzīgs. es neko nevaru paspēt, tik darbs, darbs, nav ne dzīves ne laiks cilvēkiem, bet tad saņemos un apjēdzu , ka nav tik traki. Bēdas ,tās izstāstot , paliek mazākas. Bildi pēdēja brīdi paspēju tomēr aizgādāt un piedalīšos dziesmu&deju svētkos :] Tas jau ir bijis izsens mans sapnis, tā tautas kopības sajūta, es vēlos to izjust ;]
šī tomēr saspringtā strādāšana liek daudz ko novērtēt un saprast..
acis jau miglojas.. 7:30 jāceļas :]
|
|