| |
[May. 26th, 2013|10:19 am] |
Pēdējais mēnesis. Tas arī grafika veidā sagatavots, kurā atzīmēt emocionālo noskaņu, ieņemtās zāļu devas, cik dienā izpīpēju, savu veselības stāvokli un kādu mazu dienas domu/citātu.
Uzzīmētais aplis bija nenoslēgts, lai tas būtu uz turpinājumu.
Es izvēlēšos, kad aplis tiks noslēgts.
Sen ko tādu vajadzēja izdarīt. Sen nebūtu bijis haoss.
Ar Tavām idejām vienmēr ir radoša pilnība. |
|
|
| |
[May. 24th, 2013|03:00 pm] |
cigarešu vietā nopiru Laima asorti konfektes.
Jūtos visnotaļ labāk. |
|
|
| |
[May. 23rd, 2013|04:41 pm] |
Vēlos mazu dzirkstelīti |
|
|
| |
[May. 23rd, 2013|12:43 pm] |
Ar skorpionu ir bīstami.. Viss! Viss ir BEIDZIES!
Nepiedodu! |
|
|
| |
[May. 12th, 2013|06:48 pm] |
Tas sildītājs ar atvēsināšanas funkciju nedod nekādu labumu, īpaši, kad sasodītais koju logs ir ciet un nav vispār iespējas šo verķi attaisīt, jo, redz, varu palikt bez loga. Nožēlojami. Tā, nu jau ceturtais gads, kopš mokos svelmē, pati savā istabā!
Labākais variants būtu, tepat, pie kojām-teltī. Mani nesaprastu, bet ar kādu baudu es "iespļaušu" šai nožēlojamajai koju "vadībai", kā viņi jau piekto vai pat sesto gadu "liek" jaunos logus!
Idiotisms! |
|
|
| |
[May. 12th, 2013|04:31 pm] |
...un es biju tik ļoti noilgojusies pēc zemes smaržas. Jau sen. Pēc neskaitāmiem mēnešiem tā šeit ir. Tiesa, pilsētā, tā izgaro savādāk. Tikai niecīgi kairinošā veidā, tā liek atslābt sekundēm, liek atslābt man vienā niecīgā sekundē. Tas jau IR sākums.
Vēl mazliet, mazliet pietrūkst baso kāju, meža taciņu, saskaitāmās tērcītes un peļķes, kas izveidojušās pēc lietusgāzēm, pēc negaisa... mazliet pietrūkst samirkušās kleitas, mazliet pietrūkst pieskāriena kokam, mazliet pietrūkst pāris soļu līdz mājām un, tomēr, vārtiņi vaļā. Stāv neaizvērti..Kāds gaida. Mazliet pietrūkst ķiršu, ābeļu, plūmju, aveņu ziedu smaržas mājas pagalmā, mazliet pietrūkst asnu dārzā, mazliet pietrūkst ledainais akas ūdens, kurā veldzēties...
Par nožēlu, nesanāk to izjust pat tad, kad esmu tur...kas traucē?! Nezinu. Negribu arī zināt. Viss, ko vēlos ir koncentrēties uz klusumu un zemi sev zem kailajām kājām... |
|
|
| |
[May. 12th, 2013|02:19 pm] |
Man ir spageti ar boloņas mērci. Vairāk neko nevajag, izņemot gribēšanu gatavoties eksāmeniem. |
|
|
| |
[May. 11th, 2013|03:35 pm] |
Man šodien nekas nedarās. Baigās idejas galvā, bet nevienu līdz šim neesmu realizējusi. Pēc idejas būtu jāgatavojas eksāmeniem, bet roka neceļas, šodien kārtējā nobumbulētā diena, kurā neesmu neko paveikusi, neskaitot neskaitāmas loģikas attīstošās spēlītes, no kurām arī esmu nogurusi. NEKO NEDARU! Bet varbūt vajag sevi saņemt rokās, nedomāt ne par ko un koncentrēties tikai eksāmeniem... nākamnedēļ jau nebūs laika, un vēl pēc nedēļas jau eksāmeni. Pie tam trešdien kompāniju sastādīšu Zanei, kura brauks uz Rīgu, aiziesim kādu suši ieēst un varbūt būs laiks paskatīties un iegādāties sev izlaiduma kleitu, kaut gan ar to varu nesteigties!
Viss! Šodien kaut kas tomēr jāpaskatās, lai nākamnedēļ mierīgu sirdi varu aizbraukt uz Rīgu un pavazāties... vienkārši-tāpat, bez jebkādiem nosodījuma paveidiem. Kompanjons jau ir. |
|
|
| |
[May. 10th, 2013|10:19 pm] |
Nu negribu runāt šodien ne ar vienu, ne ar otru...apnicis jau teikt to, kas sen jau pateikts! |
|
|
| |
[May. 7th, 2013|08:20 pm] |
|
viss "gāžas" ārā.. |
|
|
| |
[May. 7th, 2013|07:45 pm] |
Jūtos idiotiski. Kāda velna pēc-nezinu! Lirikas pārņemta, saslēdzu visas iespējamās nostaļģiskās un skumju pārņemtās dziesmas. Jūtos "pārpildīta" ar negatīvismu, no kā vēlētos tikt vaļā, no domām, no sajūtām, kas moka, nomoka, "ēd" manu dvēseli. Ja tas būtu jāattēlo, tās būtu nodriskāts, nobružāts plīvurs aiz kura slēpjas kailais, neaizsargātais ķermenis.. |
|
|
| |
[May. 2nd, 2013|09:11 pm] |
| [ | mood |
| | garlaicīgi smacējošs. | ] |
Diena, kā diena. Saulains 2.maijs. Vairākoties diena pagāja skriešanā un stundu kavēšanā. Bet ne jau šis šobrīd nodarbina manu prātu.
Šobrīd domāju, ka vajag aiziet uzsmēķēt...
...un esmu atpakaļ. Ejot smēķēt, iznesu "beershake" skārdenes, ko ar Zani iztukšojām. Jau nezinu, kurā diena, kopš nelietoju zāles. Nevienas. respektīvi-antidepresantus un epilepsijas zāles. Un? nejūtu vajadzību, vakar jau it kā Ilzei teicu, ka jūtos- nekāda, mazliet ir nospiedoša morālā sajūta. Apzinos, ka tas ir no zāļu nelietošanas, bet nu... cenšos atturēties no tām. Viss ir tikai galvā un vaina uztverē. Es tak netaisos sevi pakļaut sevi zālēm visu mūžu, kas arī bija kādu laiku "iesēdies" manā prātā. Nē, paldies! Zāles var arī aizstāt, ar ko pozītīvu, piemēram, savu vīrieti. Tām siltajām jūtām, mīļumu, domām... Bet vislabāk jūtos, kad Viņš ir manā tuvumā, kad es esmu Viņam blakus. Jā! nenoliedzami, tas palīdz.
Reizēm ir šaubas par sevi, bet tā arī ir vaina manī pašā, nemitīgs konflikts ar sevi, kam netieku pāri jau gadiem. Esmu ar to cīnījusies, izcīnījusi, bet atliek "nokļūt epicentrā", kad viss aiziet pa "pieskari" un viss jāsāk no jauna. Pēdējā gada notikumi ir likuši mainīt attieksmi pret sevi, pret apkārtējiem, nenoliedzami, esmu kļuvusi par vienu no tiem "noslēgtajiem" tipiņiem, kas sēž un domā, domā, domā, un vēlreiz domā par to, ko varētu un nevarētu izdomāt, neatkarīgi no tā līdz galam, vai nē. Smacējoši savā ziņā. Smacējoši prātam... Lūdzu, mazliet pozitīvisma devu! |
|
|
| "Kašķis" |
[Apr. 29th, 2013|05:32 pm] |
| [ | mood |
| | labāks | ] |
| [ | music |
| | The 69 Eyes - Perfect Skin | ] |
Bezjēdzīga diena. Puse no tās.Šodien prātīgāko izdarīju.. hmm.. tikai traukus izmazgāju. un pabaroju sevi. Viss.
Nu jā, domāju, ka attālums nav/nebūs šķērslis. Cerēju. Bet smagi jau vilties tajās cerībās, kad saproti, ka ir, nu IR tas attālums. Šeit iederētos šis citātu apvienojums: "cerība-muļķa mierinājums. Mēs esam muļķi, jo ceram, tāpēc cerība mirst pēdējā." Un tā dēļ neapzināti savāra mēslus. Nē! Attālums savāra mēslus, pie tam, tikai par sīkumiem. Savā ziņā- nožēlojami.
Ir, kas arī padara šīs domas ne tik nomācošas. Perfect skin. |
|
|
| Lēnība, miegs. |
[Apr. 29th, 2013|01:01 pm] |
Pēc vakardienas vairākiem filmu seansiem, nospriedu, ka visi jādzen "mājās".. nu, ko tur daudz! Nogurums ņēma virsroku, pie tam, ņemot vērā, ka cēlos pus7 no rīta, sāku "uzvilkties", miegs , tomēr, ir man nepieciešama lieta. Jau filmu neinteresantākajās vietās mazliet iesnaudos. Mazliet miegaina atņurdēju, kaut ko uz kaut kādiem jautājumiem..
Šodien savādi jūtos, izdomāju palaiskoties, neatkarīgi, ka piecēlos ap 10iem (laikam) vai ap 9iem (varbūt, bet vēl joprojām atrodos gultā.
Tāda savāda lēnība šodien.. |
|
|