| |
[May. 12th, 2013|04:31 pm] |
...un es biju tik ļoti noilgojusies pēc zemes smaržas. Jau sen. Pēc neskaitāmiem mēnešiem tā šeit ir. Tiesa, pilsētā, tā izgaro savādāk. Tikai niecīgi kairinošā veidā, tā liek atslābt sekundēm, liek atslābt man vienā niecīgā sekundē. Tas jau IR sākums.
Vēl mazliet, mazliet pietrūkst baso kāju, meža taciņu, saskaitāmās tērcītes un peļķes, kas izveidojušās pēc lietusgāzēm, pēc negaisa... mazliet pietrūkst samirkušās kleitas, mazliet pietrūkst pieskāriena kokam, mazliet pietrūkst pāris soļu līdz mājām un, tomēr, vārtiņi vaļā. Stāv neaizvērti..Kāds gaida. Mazliet pietrūkst ķiršu, ābeļu, plūmju, aveņu ziedu smaržas mājas pagalmā, mazliet pietrūkst asnu dārzā, mazliet pietrūkst ledainais akas ūdens, kurā veldzēties...
Par nožēlu, nesanāk to izjust pat tad, kad esmu tur...kas traucē?! Nezinu. Negribu arī zināt. Viss, ko vēlos ir koncentrēties uz klusumu un zemi sev zem kailajām kājām... |
|
|