|
[06 Feb 2008|06:17pm] |
Gribas tik vien kā siltā paēnā zem sēru vītola atgulties, kura garie zari skartu koši zaļu saaugušo zāli, protams, neiztrūktu arī ierastais dīķis, kurā peldētu pīlītes un vecs nokaltis koks, kurā karātos šūpoles un kuras mēmi šūpotu vējš.
...
sēdēt un sapņot.
Lasīt.
Elpot.
dzīvot.
Vienkārši tā.
|
|
| x_x |
[31 Jan 2008|09:37pm] |
Atmiņa, zilais pildspalvas uzgalīts.
Atmiņa, tavs parastais zīmulis.
Atmiņa, izdzēsta, nodzēsta klusumā skan.
Atmiņa par godu viņam un man.
Atmiņa piezīmēs, atmiņa jūtās.
Tā pulsē, tā grauž un dobji skan.
Atmiņa ritmiskus soļus tver.
Atmiņa, tu kliedz par daudz šovakar.
Atmiņa izgrieztā mūzikā skan.
Atmiņa uz ielu peļķēm tvan.
Atmiņa digitāli raud, klusē, vaida.
Atmiņa, zem priežu zariem tā jau par daudz ir naida.
Atmiņa izdzēsta, nodzēsta klusumā skan,
Atmiņa par godu viņam un man.
Atmiņai uz zaļās egļu segas ziedus segs,
Atmiņai, ka mīlam, mīlējām un mīlēsim
Vienmēr Tevi mēs.
Atmiņa bailīgus soļus sper,
Atmiņa, es zinu, tu no augšas ziedus tver.
Atmiņās raudāts un atmiņās līksmots.
Zem zilmelnās debess mūsu laiks šeit ir dzīvots.
Atmiņa izdzēsta nodzēsta klusumā skan,
Atmiņa par godu viņam un man.
/I. Upīte/
|
|
| *Sweet dream are made of this* |
[30 Jan 2008|09:37pm] |
ā.ā.ā.ā.ā
Kaitina un sāp. Skrien pa piemiglojušu gaisu, basām kājām, pelēku gaisu, sarasojušu zāli, pludmales smiltīm, agru rītu, aukstu gaisu. Skrien.
Kur?
Pie tevis. Paslēpties. Jo nu vairs nav kur.
Teici, lai nāku ciemos.
Viņa teica, lai nāku.
Un tad es skriešu.
Pie tevis.
Gar tām pludmales kāpām, gar takām, gar ērķšķiem, stikliem, alus pudelēm.
Garām saprātam.
Uz ceļiem, pie priedes, ar rokās satvertu šļirci.
Tagad vai nekad.
Tagad, man teici.
Tagad.
Es izstiepu roku, pieliku šļirci, iedūru un... acis aizgriezās.
Baltā palagā tītas emociajs ar ķermeni dubļos atgūlās.
Tu skrēji, par vēlu, par vēlu.
Es gulēju.
Gulēju dubļos.
Putas pa mauti.
Asinis no rokas.
Un no augšas kāds sauca lejā.
Viņš izglāba.
Viņš zināja.
Viņa paredzēja.
Bet tu tikai stāvēji malā un raudāji.
Raudāji, ka nepildīji apsolīto.
Tikai saņēmis manu roku savā,
Teici, ka mainīsies.
|
|
| Skaities miglā #2 |
[29 Jan 2008|08:25pm] |
Biku smieklīgi sanāca, varētu padomāt, virsrakstu lasot, ka ir bijusi arī pirmā daļa. :D
Piečakarējiens? Kind of.
Tējas burbulīši un svētdienas rīti, nav tās labākās asiciācijas.
Ievadmūzika, piektdienas vakari un sestdienas vissagrākie rīti, tās ir tās labākās.
Tas nebūs nekad tas, kas bija. Bez tevis. Tavu inteliģitāti, godīgumu vienmēr visā, un plato smaidu.
Foršajiem jokiem. Es vēl atminos to vasaras dienu, kad iebruacām pie tevis ar uzdāvinātu Imantdziesmu grāmatiņu. Tad tur pat palātā, tu spēlēji uz ģitāras un mēs dzidājām. Tik jaukum jauki. Funny, ne? Es zinu, ka tu atceries, kā es vienmēr, kad atskrēju no skolas, tev visu un viss kaut ko stāstīju. Tev bija pilnīgi vienalga, kas man mugurā vai cik tālu es aozfantizējos vai aizrunājos. Tu mani nekad neatgrūdi un pieņēmi tādu, kāda esmu. Vienīgais tāds tu biji vienīgais. Nekad neskatījies uz mani ar dīvainu skatu, ja es aizdomājos par daudz, vai neliki man apklust runāt, ja es tik daudz ko runāju un stāstīju par sevi. Tieši otrādi. Tu vienmēr ar prieku klausījies manī un beigās uzsmaidīji. Dziedāji par mani. Vislabāk mani pazini, viss labāk. Ne mamma, ne tētis, ne draugi nepazina mani tā kā tu. Tu zināji vienmēr, kas man sāp un kāpēc es smejos. Mēs sapratāmies bez vārdiem - telepātiski. Tu mani mācēji nomierināt vienmēr un visur. Pirms eksāmeniem, kad man kaut kas sāpēja, kad es biju sasirgusi. Vienmēr. Vienmēr man bija tavs plecs, uz kura paļauties un tev bija mans plecs, pret kuru atbalstīties. Kaut nevesels, bet tu nekad nemainījies. Kā biji jauks, optimistisks, drošsirdīgs, apbrīnojami gudrs, izpalīdzīgs, tik pieklājīgs, smaidīgs tāds arī biji un paliki visu slimošanas laiku. Es šodien domāju.
Tikai 16 gadi. Nē, es meloju. Tomēr 15. Visi sešpadsmit jau nemaz neapgāja. Piecpadsmit gadus man tika tas prieks, pazīt un saukt tevi par manu brāli.
Tā ne ko ne? 15. Kas ir piecpadsmit gadi. Tas ir tik maz. Tieši tagad, kad mēs bijām tik jauki un, varētu teikt laimīgi. Tieši tad, kad kad kad...
Vairs jau nekam nav nozīmes.
Es atnāku un stāstu savus stāstus tavai istabai. Es vēl joprojām runāju telepātiski.
Es iedomājos, kad mani neviens nesaprot, tu gan sapratstu, vienmēr un visur.
:)
|
|
| . |
[27 Jan 2008|08:41pm] |
Es šodien atkal biju pie tevis.
Izrādās daudzi ciemos iet.
Vai nav jauki? (:
Es elpiju šodien kā zivs bez ūdens.
Man sāpēja tur dziļi, dziļi.
Bet tava roka mani atgrūda pie tās gaismas tuneļa galā.
Vēlāk, tu teici, bet es gribēju tagad tieši tagad.
Pie tevis. Ko gan citu man vajag?
Es centos nospēlēt mūsu dziesmu, bet tikai sagriezu pirkstus.
Asinis.
Tās tecēja.
Asiņojošas sāpes.
Un atkal tu mani atgrūdi, vēlāk, teici vēlāk.
Bet es gribu tagad. Pie tevis.
Man neko citu nevajag.
Es atcerējos vasaras otrdienas, Jelgavu un mākoņus. ^^
Vēlos vakarus. Friends. ^^
Tavus smieklus.
Tevi.
Es sabrūku šeit aiz dienas sīkāko gabaliņos.
Vai, kad būs laiks, nāksi lūdzu mani salasīt?
Jo es zinu, ka tikai tu esi spējīgs mani salabot.
Neviens cits.
Nekad to nespēs un nespētu izdarīt.
Jo tie tikai māk salauzt spēcīgāk un arvien vairākos gabaliņos.
Līme tiem sveša.
Un nevajag arī.
Es zinu, ka tad kad būs laiks, tu padosi savu roku man pie gaismas tuneļa galā un salīmēsi.
|
|
| ;( |
[24 Jan 2008|02:30am] |
| [ |
mood |
| |
Skumjsh, raudosh, luudzosh |
] |
| [ |
music |
| |
A&TJ |
] |
Es laikam vienkaarshi neesmu taads ar draugiem kopaa pavaadamais cilveeks. :/
es visu shaa kaa taa izdaru nepareizi un sāpinu savu vissdārgāko cilveeku pasaulee ;( ;( ;(
kas gan es esmu par cilvēku? ;( ;( ;( ;( ;( tikai sāpinu tevi ;( ;(;(
ko es no sewis censhos izteeloties? Neesmu nekaads draugu cilveeks, tikai nevajadziigi saapinu visdaargaako ;( :/ :(
|
|
| Lūdzu. |
[21 Jan 2008|07:53pm] |
Putekļi uz noputējušajām trepēm saules gaismā pārāk labi redzemi.
Man dziļi, dziļi sāp. Tiem esot jāmirdz savādāk. Kā tad? Man nepaspēji pateikt to.
Mācies saprast, lasīt savādāk, kā? Kā.
- Savādāk.
Nē, nē, lūdzu nē. Astoņi kustoņi, ks tos astoņus kustoņus pirks. Nu vairs ne viens.
Īpatnēji, es aizskatījis kā mirgo tā šaurā melnā svītriņa. Diez cik reizes sekundē?
Tai nepietrūkst spēka? Kāsjas nenogurst?
- Ne jau patiesība vien atmiņās.
Tad kur tā ir? Kur, kur? Es kliedzu jau veselu dienu, bet tu klusē un klusē. Klusums.
- Mācies klusēt, mās`.
Es negribu klusēt ar tevi, nē. Pārāk ilgi jau klusējuši esam. Man naktīs bail, tu zini, ka man ir bail no spokiem.
Kāpēc tu tā dari? Tu taču mani pazīsti.
... vai arī vairs ne? Varbūt tu vairs mani neatceries. Varbūt tu pavisam mani nepazīsti un esmu tev vienaldzīga esam?
Kā gan es to varu zināt? Kā gan.
Would you know my name
If I saw you in heaven
Will it be the same
If I saw you in heaven
/eric clapton/
|
|
| Rozā. ahah. |
[20 Jan 2008|09:59pm] |
|
Otrā diena, kad dzīvoju pagātnē. :D Tieši tā, pagātnē.
Man liekas, ka drīz nāksi istabā, iesi gulēt vai uzspēlēsi, ko uz gičas.
Ka dzīsi mani prom no datora un es dusmošos. Čakarēsi mani visādi, bakstīsi un apkravsi ar segu.
Mācisi man. Jā, tik daudz, ko man esi iemācījis, bez tavas palīdzības es ieksristu lielākā stresā nekā es biju.
I`ve been addicted to our sundays. ^^
Kombat. Zibeņi, vētras, vēji, fotogrāfijas, Poters un Tu. Vienmēr mani nomierināji un smīdināji.
Vecā, Iev, Ieva, Vuks.
MrV, Viesturs, Vecais. ^^
Gāš, kā man pietrūkst. Es atradu tavu kladi. āpāc. skērīj, bet tu smuki zīmē. ^^ :p
|
|
| mūža miegs. |
[19 Jan 2008|07:32pm] |
|
Apmēram tāda sajūta, kas tas nu ir mani piemeklējis. Šausmīgs nogurums un miegs. Neko negribas darīt, nemaz nerunājot par faktu, ka es nemaz nevarētu, ko izdarīt. žāvas. asaras. miegs. bezspēks.
Es biju šodien svaigā gaisā, es pat speciāli skrēju gar jūru, lai atmostos. Dzīvs mironis, zombijs.
Es šodien, nudien.
Izpildīju tikai vēsturi un apmēram angleni, tekstu tulkot negribu. :D
rubos ārā.
Es atvēru kladi, tie jūsu jaukie pieraksti, nudien. ^^ Jauki, mīļi un sirsnīgi. Viņš priecātos nudien. Mūžīgi draugi, skanēja patiesi jauki.
ak dies, bet tāds miegs. Diezgan pašausmīgi.
Varbūt tik tiešām?
- Nē. Nē.
Viens par visiem un visi par vienu, jā tādi nu mēs esam un būsim.
Debesis.. tās šodien pastāvīgi mainījās. Es gulēju un tās vēroju.. visu dienu. :D
Braucām bez apstājas visivisur. Slīkām, vismaz gribējām. Aizpeldēt, jā, vispirms bija tāda iegribe.
Vēlāk tā pārveidojās par gribu palikt un neatgriezties. Tur.. aiz horizonta. debesīs. Nu tur, tur.
Pilnīgajā mierā. Jā.. ak. tiešām. Mirklis ir burvība, kas izzūd pārāk āatri, nudien.
|
|
| um - tum. |
[19 Jan 2008|01:59am] |
|
Visa pasaule aizgriezusies.
- muguras - muguras - muguras.
Kāds runāja? Kāds, ko teica?
Es rakstu, bet tu klusē.
Mēs smējāmies, todien abi. Dziedājām. Rakstījām. Runājām. abi.
Man uz mirkli pat likās, ka viss ir kā agrāk. Bezrūpīgas vakara pasēdēšanas pie tv, smieklīgas sarunas, tējas vakari, filmas līdz rītausmai.
mēdīšanās. :D tā sanāk tikai mums.
Es iedvesmu meklēju tavās acīs.
Un tas pilniģais miers.
Tā saprane un prieks.
ā.. ^^
un spiežu enter taustiņus bez mitas.
es atradu tavu kladi šodien.
man žēl.
žēl, ka mēs domājām vienādi.
man žēl, ka tu nospraudi sienu un to ar kādu naidu zīmēji.
es zinu, ka tu tā nedomāji, bet tomēr.
acis lēni tomēr krīt ciet.
aizmigt, aizmigt līdz rītdiena...
kaut gan sen sestdienas nav tādas kādas tās bija.
neklauvēs vairs durvis, nezvanīs tā tas zvans.
No rīta man nesmaidīs tava seja kā sveiciena stars.
Un nebārstīs muļķīgus jokus.
Mūsu trio.
man žēl, no sirds žēl.
|
|
| Iekšā nekas. Pelni. Dūmi. Skumjas. |
[17 Jan 2008|09:19pm] |
Tas tukšums. Ta kā tukšas burtnīcas restītes un vēl aptītas ar zirnekļtīkliem. Tur sen vairs nav nekā. Un baidos, ka arī nebūs.
Neko ne gribas, ne varu izdarīt. runā runā runā runā. Tur sāp. dziļi, dziļi sāp.
auksti.
šodien slīku dušā, patiesi. Aizrijos ar ūdeni. Centos izklepot plaušas - nesanāca.
Es centos apbrīnot lietu - kā tas māk, līt ar tik nomierinošu skaņu. Dziedāt neizdziedāmas takstis. Plūst un klusēt reizē.
Es centos saprast kāpēc man ir jādzīvo, bet tev ne. Es centos atrast... neatradu. Piedod.
Es noķēru tās divas asaras no vaiga. Un iedomājos cik nenoķertu vēl pasaulē mīt.
Es runāju bez mites un bez precīzi izvēlētiem vārdiem. Es rakstu Tev, jā tieši Tev. Kaut gan zinu, ka nekad to neizlasīsi.
Es tikai varu pacensties. Pacensties domās iztēloties, censties sadzirdēt. ..runāt ar sevi, par to un šo.
Par to pašu neko. Tā vienkārši. Mēnesi ar aukstām rokām noglāstīt. Tas spīd sudraba. Tam nav sirds. Tas ir caurs. Tam sāp.
Tomēr kā neredzema ēna vēture velkas mums visiem pakaļ. Bērnu runāti vārdi un skatieni uz tavu pusi vērsti. Tie liek noprast - mēs runājampar tevi, jā, mēs zinām un mums žēl.
Žēl?! Ar žēl nepietiek.
un nekad nepietiks.
Ejiet jūs visi izvemt savas aknas ceļmalā.
Vai ar asinīm notraipīt bulvāru sienas.
Manas asaras šajā vakarā tā jau lijušas par daudz.
Nav gribas man klausīties jūsu naidu.
Ejiet izkliegt savas rīkles čukču ciemā,
Ejiet nomazgāt sirdis.
ejiet.
es tā jau sen esmu viena.
Esjiet, ejiet.
Es te pat, kā vienmēr
Kā tukša un neredzama siena.
Ejiet.
Ejiet.
Skrien!
|
|
| Peldoša mūzika sāpju pilnā fonā. |
[16 Jan 2008|07:48pm] |
...and the tears come streaming down your face
When you lose something you can't replace
When you love someone but it goes to waste
Could it be worst?
/Coldplay - Fix you/
Skatiens lēns un vērsts rozā krāsā pabalējušajās tapetēs.
viņas skatiens šodien bija caurlasāms, neizprotams un skumjš.
Ierēmēta atmiņa. Mīļš prieks. Paldies.
Aukstāk nekā vienmēr. Salst. Roakas ledū. Varbūt beidzot mana kārta? Kā nekā pēc devītās klases vienmēr, ko pamanās sameklēt.
Vēders, kāja, sirds, kunģis, āda... mēs palēnam visi izmirstam. Visi.
Sen, sen nebija bijusi tā jaukā sajūta - atgriezties bērnībā, kur tu esi mazs un neaizsargājams. Mīļojams.
Viegli piemuļķojams un sasmīdināms. Jauks. Tu esi tu pats.
Bet tas nebija pilnīgi un nekad nebūs. Jo vienmēr trūks. Vienmēr. Kā ar nazi sirdī. Dunci. Caurums, neaizlāpāms caurums.
Tev, mans draugs, nē mums, tās smiltis pulkstenī nebija iedalītas tā kā vajadzēja.
Es pat biju aizmirsusi tavu jauko smaidu. Tik pozitīvs, tik paties. Tik... īsts.
Un tavu komonikablitāti ar visiem, visiem. Tavu apbrīnojamo gudrību. Patieso jaukumu, kas nekad nepazuda. Un mīļumu katrā acs skatienā. Pieklājību. Spēku. Sirsnību. Iztrību, līdz pēdējam.
To jauko huoru, kas nekad neapsīka, nekad. Izpalīdzību. Nepārtraukto runāšanu, bakstīšanu un kaitināšanu.
Tādu es tevi atceos. Uz mūžu atcerēšos. Es nebaidos šī vārda - mūžību.
Paldies, ka ļāvi man būt ar tevi šos gadus.
Daudz laimes, novēloti,bet tomēr.
Es tikko iedomājos kā mēs svinētu...
Tas būtu kaut kas.
man tevis ļoti, ļoti pietrūkst.
Kaklā kamols.
Es rakstu vēstuli neizlasāmajam.
Es rakstu vēstuli Tev,
Labākākajam brālim Pasaulē.
...un nu jau salvete rokās.
|
|
| Tun - dun dun. |
[09 Jan 2008|07:09pm] |
Lēna mūzika, miegaina mūzika.
Acis, tās krīt lēni ciet.
Sirdspuksti palēlinās.
Saprašana attālinās.
Elpo lēni un mierīgi.
Jau guli. Rokas silda lampa, kas tik pat stipri karsē laptopa klavišu, man jau liekas, ka visām daudzajām podziņām drīz jāsāk pārvērsties tādā jaukā, melnbaltā peļķītē.
Jā, jā.
Es atvēršu to atvilkni. Sen gribās jau.
Man sāp galva, no neatminamām atmiņām.
Man gribas kost lūpā, par neizteiktiem vārdiem.
To vienmēr ir tik daudz.
Ne vienu reizi mēs nerunājām.
..nerunājām par, to, ko vajadzētu.
Nevienu reizi, tu to nepateci,
bet nezutraucies, es zinu to tā pat.
Dīvaina sajūta tik un tā.
It kā kāds ar dusmām man bakstītu kreisajos deniņos un teiktu:"pēc stundas tu mirsi tik un tā"
Tiešām, tas sāk kaitināt. Sāp tomēr arī.
Intresanti, kāpēc bakstītājs izvēlējās tieši kreiso pusi?
Galva pūlsē.
Laikam tā stunda ātri pienāk, ko? :D
Acis smagas. Tiešām sajūtas kā pēdējās.
Domāju, ka vientulība tomēr kaitē.
Trīs vārdi izrunāti.
Apstākļi - nekonlrēti.
Domas visādas.
Izšūtiem diegiem, uz izšūtiem diegiem balstās vēl mans saprāts.
Gaiss.
Jā, iespējams.
Iespējams man trūkst gaiss.
-Ha aha ha ahaāa.
- Gaiss?
- Tev, ārstēties vajag! ahahā.
Tfū un pē.
Svič of.
|
|
| Tas dīvainais nekas. |
[09 Jan 2008|06:32pm] |
Salst labā roka. Sāp galva, liekas it kā viss grieztos. Kā tā dziesma "on the road again". Sakra nav nekāda. Un nevajag arī.
Skatoties uz sienu, liekas, ka kāds ir istiepis savas rokas, tikai rokas ir tādas.. viļņainas.
vīrd. zinu.
Patiešām iekšēji slima sajūta.
sāp. sāp. sāp. sāp.
punkts un komats. Kaomats un punkts.
vispār, es gribēju garumzīmi, vatevā.
Šodien, ar panikas pilnu skatienu, ielūkojos savā skapī, noskaidroju, ka tur ir par daudz melnas krāsas apģērbi.
Viņiem tas tomēr izdevās.
Nu, ko, congratulations.
ah ha hah. :D
Tikko paspēju visu lapu padarīt zilu. :D
Kā?
Hell know.
Varbūt garstāvokli nosit, Kupera pastāvīgā bļaušana:" It`s such a lonely feeling", gribot negribot sāc arī tā justies, lai gan no mazā melnā pingvīniņa arī nv tālu.
Tikko ievēroju cik man smieklīga tējas krūze.
Melnbalta. Jā, ar govi. Ar govi vienā pusē un ar govs otru pusi otrā.
:D
smieklīgi.
Man galva vēl joprojām sāp.
..Hit someone...
Balsis galvā turpina runāt.
...
daudzpunkete.
pē es cē.
pē punkts es.
Pē un es?
huh?
kas ir Pē?
Pē?
- Pē ir P.
|
|