"Agrīnajos 1200tajos Svētās Romas imperators Frīdrihs II veica eksperimentu, kurš šodien netiktu pieļauts ētisku apsvērumu dēļ. Viņš vēlējās atklāt cilvēku pirmvalodu. Izpētes procesā zīdaiņi tika dzemdībās nošķirti no viņu mātēm un turēti apstākļos, kur kopējiem un pētniekiem bija aizliegts viņu klātbūtnē runāt un nedrīkstēja pat viņiem pieskarties. Viduslaiku itāliešu hroniķis Salimbene (Salimbene di Adam) pirmais pierakstīja šo pētījumu, novērojot, ka Frīdrihs nekad nedzirdēja mazuļus izrunājam savus pirmos vārdus, jo bez pieskārieniem viņi nevarēja izdzīvot. Lai arī zīdaiņi tika pabaroti, viņi nomira pirms spēja ko pasacīt. Šī groteskā eksperimenta rezultāti ir atkārtoti viscaur vēsturē.
Šodien joprojām ir dzīvi tūkstošiem rumāņu, kuri ir piedzīvojuši pieskārienu neesamības sekas. Uzauguši bāreņu namos, kuros katastrofāli pietrūka darbinieku, laikā, kad Nikolaje Čaušesku vadībā notika centieni palielināt valsts populāciju 20.gs otrajā pusē. Šiem cilvēkiem ir daudz augstāki kā fizisko, tā mentālo slimību rādītāji, nekā pārējai populācijai - no diabēta līdz šizofrēnijai. Lai gan šajos stāstos ir nozīme arī citiem faktoriem, ir skaidrs, ka labai garīgai un fiziskai veselībai ir vajadzīgi pieskārieni. Tā ir mīlestības un līdzjūtības valoda, kas ir kritiski nepieciešama cilvēka attīstībai."

Monty Lyman