Interesanti, kādās vēl jomās taksonomija ir balstīta uz "kā nu iedomājos, tā arī ir (un jūs esat slikti cilvēki, ja apelējat pie kaut kādas objektivitātes)" pamata?

Vismaz no STEM radniecīgiem lauciņiem nenāk prātā labi piemēri un man ir viegli iedomāties, ka šāda pieeja novestu pie pilnīga haosa praktiski jebkur — fizikā, ķīmijā, nerunājot par matemātiku un tai tuvajiem lauciņiem. Varbūt humanitārās jomas to mūsdienu lasījumā ir tuvāk šādam "raskladam", bet arīdzan gribētos domāt, ka gadi, kas pavadīti tās apgūstot, tomēr nav saturējuši tikai 1001 veidu, kā izpaust savu transcendento (jo dabas sūrajiem faktiem taču nav nekāda iespaida uz to!) unikalitāti un neiederību "X-normativitātē".

Atvainojos visiem par īgnumu svētku priekšvakarā.