|
8. Sep 2026|19:29 |
lai gan lasīju mangas arī pirms tam, šoreiz pirmo reizi kaut kā sāka pielekt, ka visiem atstatījumiem, akārtojumiem, kontrastiem, līnijām un attēlu salikumiem ir nozīme, kas runā tikpat skaļi, cik paši vārdi, ja ne vēl skaļāk, jo iedod visam notiekošajam emocionālo fonu, kas ir ārpus mums (vismaz man) pierastās valodas. man šķiet, ka kaut kādā ziņā viņu valodas medijs, piem, vēsturiski logogrāfiskā rakstība, (zinu, ka viņi izmanto ne tikai to, arī vairākas jauktas rakstības sistēmas, but still) ir palīdzējusi radīt šos vizualizācijas slāņus, bet varbūt es vienkārši murgoju.
ja runa par mūzikas instrumentu, tad nenoliedzami ir priekšrocības, ja var to saklausīt, pārējais apraksts ir arī nozīmīgs, bet, dienas beigās, aprakstīt skaņu < dzirdēt skaņu |
|