|
13. Feb 2026|09:40 |
Feminisms apvienojumā ar liberālo individuālisma politiku ir attīstītījis sieviešu tiesības virzienā, kurā par galveno prioritāti tiek uzskatīta sievietes iespēja nogalināt savu bērnu pirms viņš vēl ir ieraudzījis dienasgaismu.
Tāpat kā citi, es arī dzīvoju kultūrparadigmā, kur tas tiek uzskatīts par pašsaprotamu un man vajadzēja ilgu laiku, lai apjēgtu, cik tas patiesībā ir... šeit ir riskanti izvēlēties epitetu, bet, teiksim tā, tas nepavisam nav nekas pašsaprotams un nevar būt ideālais brīvības pamats uz kā balstās feminisms.
Te var iebilst, ka feminisma pamats taču ir vienlīdzība starp dzimumiem. Pašreizējās feminisma izpausmes gan man liek to apšaubīt - cik bieži feminismā tiek runāts par toksisko maskulinitāti un cik bieži par toksisko feminitāti? Cik bieži MRA* tiek lietots kā nievājošs apzīmējums? Kāpēc sieviešu pārākuma atzīšana kādā sfērā ir ok, bet vīriešu - seksisms? Feministēm apsmiet un kritizēt vīriešus ir norma, bet, ja kāds kritizē un apsmej viņas, tas atkal ir seksisms. Sievietes tik bieži tiek portretētas kā patriarhāta upuri, vīrieši kā apspiedēji. Ja tu kritizē feminismu, tevi momentā nosauks par pick me girl.
Un, protams, nemaz nerunājot par to, ka patlaban feminisms rauj sev laukā visu to uz kā kādreiz tas ir bijis būvēts, noliedzot, ka dzimums ir objektīva un svarīga kategorija.
Es zinu, ka ir daudzas labas sieviešu politiķes. Tomēr redzot, cik ļoti viss vakardien notikušais ir tieši sieviešu virzīts (kuras tagad ar to lepojas) un kā balsoja divas vienīgās latvietes Eiropas parlamentā, man liek domāt, ka varbūt sievietēm iet politikā bija kļūda (šeit es no sirds atvainojos visām tām lieliskajām un viedajām politiķēm, kuras ir darījušas daudz laba un joprojām to dara, bet es nemaz un necik neatvainojos feministēm, kuras šo lasot jutīsies trigerētas).
*men's rights activist |
|