| |
[29. Sep 2026|12:00] |
tā kā mana frendliste smagi agonizē, es to kompensēšu, meģinot šodien sasniegt maksimālo ierakstu skaitu kāds jebkad ir bijis manā cibā. |
|
|
| |
[29. Sep 2026|12:35] |
|
parasti cenšos nerakstīt par to, ko redzēju uz ielas, bet ne šodien: tas bija vīrietis tā ap 60, apvēlies un viņam mugurā bija Vinnija Pūka vanzijs. vienā rokā viņš nesa plastmasas piena pudeli. tas bija ļoti labi, bet man bija jādomā par to, cik vēl labāk būtu bijis, ja otrā rokam viņam būtu medus burka. |
|
|
| |
[29. Sep 2026|18:42] |
nesen lasīju mangu, kur ļoti bieži tiek lietots "is that so..?" nezinu vai tulkojuma vaina vai arī autors tiešām bieži raksta "is that so..?" bet vispār tā ir diezgan universāla frāze, kuru var lietot ļoti daudz kur. arī pie daudziem cibas ierakstiem, starp citu. līdzīgi kā 'not bad'.
vakar noskatījos Cowboy Bebop 5. sēriju un beidzot man ir skaidrs kādēļ tik daudzi joprojām atceras šo 1998. gadā radīto mākslas darbu. space western sci fi nevienā citā metrikā nav man iecienīts žanrs, bet šis kaut kā pavilka, ka tiku pat līdz pat 5. sērijai un tad šī aina.. i was speechless [is that so..?]
https://www.youtube.com/watch?v=ksfx8hhY8ds
šodien visu dienu galvā skan tā mūzika |
|
|
| |
[29. Sep 2026|20:44] |
pamanīju, ka BBC raksts par manikīru, kuru nesen te ieliku, vairs neeksistē. manuprāt, nevajadzēja dzēst, just own it. and if u think u made a mistake - say it. mēs visi, BBC ieskaitot, izplatām vibrācijas un, ja BBC uztaisa rakstu, kura pirmajā pusē tiek implicēts, ka caurspīdīgi nagi liecina par balto pārākuma ideoloģijas standartiem, bet otrajā saka, ka 'it's actually not that deep' un kāpēc mēs vispār šo rakstījām.. well, i guess there was a reason after all. to write it. and then to delete it. |
|
|
| |
[29. Sep 2026|21:57] |
šis ir 6. ieraksts šodien, lai pārsniegtu savu dienas ierakstu rekordu man vajag tikai šo + vēl vienu
te uzrakstīšu kko vēl garlaicīgāku par ielas novērojumiem - savu pagājušās nakts sapni (i know, #notallhumans, ir, kam patīk lasīt, ko citi redz uz ielas un citu sapņus, esmu starp tiem)
ar vienu paziņu, kurš man ne visai patīk, kkur gāju un es mazliet aizdomājos par to - kādā sakarā - jo labprātāk nekur ar viņu neietu, bet mēs tumsā nonācām pie drāšu žoga aiz kura bija lielizmēra koijoti un hiēnas, kas rūca un viņiem spīdēja acis. kādu brīdi tos aplūkojām un tad devāmies tālāk, līdz nonācām pie aizsaluša dīķa. to pētot atklājās, ka ledū ir iesalis tāds kā ģitāras atveids un paziņa prasīja vai varu nosaukt tās make & model un es nosaucu vienu no tiem pareizi.
tad tikai atceros, ka atrados uz kāpnēm, kuras no abām pusēm ietvēra klāti galdi ar viesiem, kāds ļoti smalks pasākums šaurā trepju tunelī, kurš bija aizņēmis visu, atstājot tikai šauru taciņu pa vidu. man šķita, ka ejot lejā pa šo taciņu starp galdiem un cilvēkiem, kas pie tiem apsēdušies, es tikšu prom, bet taciņas galu bija aizšķērsojis vēl viens noformēts galds ar svinētājiem, kas pie tā piesēdušies, uz viņu apģērba bija visādas lentes un ordeņi - un es sapratu, ka vienīgais ceļš ir atpakaļ un kāda sieviete man māja ar galvu like - nu beidzot tev pieleca. un es devos atpakaļ līdz nonācu pie citas izejas, kas mani aizveda uz nelielu metālapstrādes workshop, kurā atradās viens īgns aziāts. viņš man parādīja kā tikt laukā no šī labirinta, bet pie reizes arī pateica, ka man vajadzētu aiziet pie ārsta. viņa minētais iemesls ārsta apmeklējumam bija ārkārtīgi nejauks, bet neatceros kāds. |
|
|