| |
[25. Maijs 2026|13:42] |
|
"Saskaņā ar policijas ziņojumiem, nonācis savā kamerā, Šions turpināja savu neprognozējamo uzvedību - viņš novilka drēbes, sakrāva tās stūrī un uz tām urinēja. Viņš dejoja, kliedza, dziedāja un imitēja boksa sitienus, un kādā brīdī mēģināja salauzt novērošanas kameru. Kā arī viņš sabāza gultas palagu tualetes podā, appludinot kameru. Galu galā, kad Šions sāka nomierināties, viņš palūdza Bībeli." |
|
|
| |
[25. Maijs 2026|14:27] |
Klausos interviju ar vienu fiziķi, viņš sevi uzskata par agnostiķi. Jautāts par Dievu un reliģiju viņš atbild, ka Dievs ir līme, kas satur kopā sabiedrību: sabiedrība, kura ir evolucionējusi tik tālu, ka tajā ir daudz saprātīgu indivīdu, tiem ir vajadzīgs kāds kopīgs virziens, lai tie mazāk savā starpā plēstos un viss nepārvērstos haosā un Dievu viņš šajā aspektā sauc par 'top Dog'. Tur var piekrist - ka Dieva funkcija tiešām ir būt līmei, var nepiekrist - ka Dieva ideja rada strīdus un šķeļ, lai nu kā, man īsti nekā ko ļoti iebilst nav, pie tam viņs ir fiziķis, nevis teologs.
Bet pie viena izteikuma gan es piekasīšos.
buddy, have u ever met a dog? most dogs that i know would be thrilled af if i said smth like that. and if i said: "aren't u excited to see our new house?!" they'd be dancing on all fours and sometimes even on twos. the moment u say smth with thrill and excitement or get up from a couch most of the time they go into instant you son of bitch i'm in-mode.
bet labi, neizlikšos, ka nesaprotu, ko fiziķis mēģina pateikt. viņš runā par to, ka dzīvnieki atrodas konstantā tagadnē, viņi neapcer nākotnes opcijas un nepārspriež pagātnes notikumus un tā jau tas ir - vienīgi piemērs ar kuru viņš izvēlējās to ilustrēt, manuprāt, nav visai veiksmīgs. tas liek dzīvniekam izskatīties kā glupiķim, kura prāts ir nodarbināts tikai ar ēdienu un tā tas tomēr nav. |
|
|
| Nippon Sangoku: The Three Nations of the Crimson Sun |
[25. Maijs 2026|20:02] |
| [ | Mūzika |
| | lemon jelly - elements | ] |
trīs sērijas droši vien ir stipri par agru, lai izteiktu spriedumu, bet šis šķiet kas īpaši izcils. es gan nekavēšos pie specifiskām detaļām, kas varētu interesēt tikai tos, kas jau ar šo konkrēto anime ir pazīstami, bet minēšu tikai divus vispārīgākus tās aspektus:
lai viss tiktu 'pa īstam iekustināts' sākumā tiek izmantots ļoti populārs paņēmiens: galvenā varoņa mīļotā sieviete mirst (džeisona borna draudzene tiek nošauta, džona vika sieva mirst no slimības, tie ir tikai populārākie piemēri), viņa tiek brutāli nogalināta, lai galvenais tēls varētu piedzīvot dziļu emociju amplitūdu un tad sākt savu grandiozo atriebības arku, liktenīgā sieviete nav tik daudz personība kā vienk plot device. man pret to nav iebildumu per se, tik vien kā fakts, ka tas atkārtojas atkal un atkal un gribas sacīt - ā, tad mēs kārtējo reizi darām šo - tomēr stāsts ir ekselents.
otra ir lieta, kas šad un tad ir novērojama un šķiet amusing: tēli, kas ir ļauni, ir arī neglīti. ja ir tēls, kas ir vizuāli skaists, tad viņa apšaubāmajai morālei tomēr būs piešķirts lielāks dziļums. savukārt 'ierindas neglītenis' paliks viendimensionāls arī savā raksturā. tas man atgādināja latviešu folkloru un velnu - velns ir vienmēr neglīts. ideja par velnu kā (mānīgi) skaistu nāk vēlāk, iespējams, ka caur kristietību (?) |
|
|