| |
[24. Jan 2026|07:03] |
citēšu ctulhu komentāru, vienk lai izvērstu domu:
"Ar to surogasiju varētu būt problēmas jo grūtniecība nav nekas patīkams, bet kādā veidā pilna cikla inkubators ir kaut kas ļauns?"
Secinājumi, kas man rodas šo lasot:
grūtniecība - sieviete iznēsā sevī bērnu. starp māti un bērnu ir saikne, bērns burtiski izaug viņas ķermenī. izmaiņas sievietes ķermenī, kuras notiek grūtniecības laikā ne tikai rada bērnu, bet arī māti.
piedāvājums: māti, caur kuru bērns ienāk pasaulē, aizstāt ar inkubatoru. kāds tur ļaunums? kādas potenciālās problēmas? no tehnokrātu perspektīvas laikam nekādas, tikai ieguvumi. and i'm rly at loss here, jo vai pārliecībai, kurā sievietes ķermenis, mātes un bērna saikne tiek viegli aizstāta ar inkubatoru, var vispār dot kādus argumentus, jo tā ir gluži vai kā alien perspektīva, kurai cilvēcība ir sveša. |
|
|
| |
[24. Jan 2026|23:36] |
|
Izlasīju Krisa Hārpera - masu slepkavas un inceļa pārsteidzoši īso manifestu. Atšķirībā no Rodžera Eliota, nebija nolasāms nekāds naids pret sievietēm, bet pret melnajiem vīriešiem gan, lai gan viņš pats bija pa pusei melnais, bet no mātes puses - tas viņa loģikā bija attaisnojami. Neskatoties uz pārdabisko spēku piesaukšanu un sevis dēvēšanu par dēmonu, viss bija samērā īsi un vienkārši - kā pretstats grandiozajai izredzētā mocekļa idejai, kas viņam bija par sevi radusies. Viss dvesa pēc vientuļa un depresīva cilvēka, parasts ierindas džo, kurš ir iedomājies, ka ir dēmons. Varbūt labi, ka tādi manifesti tiek atstāti, tas apgrūtina centienus viņus mistificēt, glorificēt un attaisnot viņu sev pašpiešķirto, īpašo statusu. Mentālā (ne)veselība kopā ar šokējoši vieglu iespēju piekļūt nāvējošiem ieročiem pēc pieprasījuma. |
|
|