| |
[29. Aug 2025|20:06] |
Noskatījos beidzot no a līdz z Pītersonu pret 20 ateistiem. Un man tagad ir jāatzīstas, ka esmu iepriekš pārsteigusies ar savu spriedumu par viņu. Pirms tam es biju redzējusi tikai vienu debati no šī pasākuma un tā, izrādījās, bija vienīgā, kurā viņa pozīcija sagrīļojās. Tas bija tad, kad viņš sāka apgalvot, ka viņam nekad nevajadzētu melot, lai glābtu savai ģimenei dzīvību, jo viņš prastu nekad tādā situācijā nenonākt. Tas nebija labi sacīts un tur vēl tai pašā diskusijā bija pāris negludumu, laikam viņam tobrīd bija kāds paguruma moments vai kas tml - BET -
par visu pārējo man nav nekā slikta, ko sacīt. Visi tie džeki pret viņu bija diezgan bezcerīgi, ne tikai tas, ka viņu intelektuālās spējas nevilka pat uz 10% no Pītersona, bet galvenokārt nomācoši bija tas, ka teju visiem viņiem vienīgais mērķis šķita nevis noskaidrot patiesību, bet kaut kur pieķert Pītersonu, iedzīt stūri un pārsteigt viņu ar gotcha! momentu. Visādi sofistikas triki, kas uzliek pilnīgu mīksto tam, ka būtu noderīgi kaut ko patiešām izzināt un atklāt par cilvēka dabu. Džeks puķainajā kreklā bija pilnīgs cirvis, bija kauns skatīties, viņš uzvedās kā kāds 11 gadīgs, niķīgs bērns. Bija tikai 2 sievietes un viena no viņām, Zina, bija vienīgā, kurā no visiem ateistiem tiešām bija vērts klausīties, jo tur bija dzirdams, ka cilvēks ir attīstījis prasmi domāt un nodarbojas ar filozofiju un viņu interesē noskaidrot patiesību. Un nebija nekāds pārsteigums, ka viņš izvēlējās tieši viņu ar ko debati turpināt. Ta kā, jā, šis nebija nekāds Pītersona feils. |
|
|