| |
[18. Feb 2025|23:22] |
| [ | Mūzika |
| | Creepy Nuts - The Very Hungry Caterpillar | ] |
Jāiet gulēt. Atveru šorīt tviteri un tur Masks sajūsminās par Lavrovu - nesekoju nevienam politiķim, bet algoritms man vēlas vēstīt, ka tad, kad runa ir par visādiem īpašiem pretekļiem, Masks uzvedas kā devoted simp, un tad tālāk klājas viena riebīga ziņa uz otras tādās grēdās, ka paliek slikti un tas nekad nebeidzas. Es kādreiz lietoju tikai cibu un cibu var - vairāk vai mazāk - izlasīt, bet lielo soctīklu straumes ir kā gigantiski ūdenskritumi, biezas un bezgalīgas un tā ir viena nepārtraukta un nebeidzama agonija, kurā var mūžīgi grimt.
Bet es uzlieku kāpuru un man sirdī ir gaiši un silti. |
|
|
| |
[18. Feb 2025|23:49] |
Vēl viena ārkārtīgi svarīga ziņa.
Es nesen pabeidzu Attack on Titan un tas ir monumentālākais stāsts, ko man jebkad nācies vērot ekrānā. Kad sastopies ar kaut ko patiesi nepatīkamu, tas visu pārējo paceļ mazliet augstāk, bet šajā gadījumā - pārējiem stāstiem tas liek izskatīties sekli, plakani un viendimensionāli. (Labi, ne pilnīgi visiem, Children of Time man joprojām šķiet izcils) Bet..nu, jā. Man gribētos par to uzrakstīt kaut ko izvērstu un saprātīgu, bet tas laikam nav manos spēkos. Es tik daudz nobesīju līdzcilvēkus (īpaši vienu) ar titāniem, ka man uzdāvināja jaku ar viņu survey corps emblēmu, kuru es nekad* vairs nevilkšu nost.
*tikko novilku |
|
|