Kas mani reizēm kaitina, ir redzēt progresīvos džekus lepni sevi saucot par feministiem un tad pa soctīkliem ķengājot tās sievietes, kuras uzdrīkstējušās pateikt, ka nav feministes vai arī balsot kaut kā ne tā, kā viņiem būtu pieņemami. Viņi to dara, viņuprāt, feminisma vārdā. Viņi parasti arī ļoti kaislīgi aizstāv abortu. No šāda skatpunkta problēma tieši ir sieviete, kura uzskata, ka neierobežots aborts nav atbalstāms.
Pirmā viļņa feministes (tās, kuras ieguva sievietēm balsstiesības) bija pro-life. Viņas neuzskatīja, ka brīvība un vienlīdzība sevī ietver arī darbību, kas sarauj pirmo, ciešo attiecību saikni kāda starp cilvēkiem veidojas uz šīs planētas - starp māti un bērnu. Viņas to saskatīja kā darbību, kuru reizēm esam spiesti veikt medicīnisku komplikāciju dēļ, bet ne kā neierobežotu brīvības nosacījumu. Aborts no kaut kā, kam jābūt pēc iespējas retākam, drošam un legālam, ir pārbrendots par 'sieviešu reproduktīvajām tiesībām' un katrs gadījums, kad ārsts ir bijis nekompetents un/vai rīkojies klaji pretlikumīgi, tiek piesaukts kā pierādījums nevis ārsta kļūdai un pārkāpumam, bet abortu ierobežojuma nepamatojamībai. (Pēdējais pieminētais gadījums ASV, kad bērnam nav bijuši sirdspuksti, bet ārsts attiecies rīkoties, tādejādi pakļaujot sievieti smagām mocībām - atstāt mirušu bērnu sievietes ķermenī NAV dzīvības glābšana.)
Šī dāma (Stella Creasy) no leiboristu partijas ar uzrakstu uz džempera demonstrē savu piederību feminismam. Viņa arī aģitē par to, lai abortam nebūtu nekādu ierobežojumu.
Ko par to domāja sieviete, kuras uzvārds viņai ir uz džempera?
“It is grievous indeed that the social collectivity should feel itself obliged to assist in so ugly an expedient as abortion in order to mitigate its crudest evils. The true mission of Society is to provide the conditions, legal, moral, economic, and obstetric, which will assure happy and successful motherhood.”
- Save the Mothers, Estelle Sylvia Pankhurst 1930
Tad vēl tas pats progresīvais tēls, feminisma aizstāvis, kas aktīvi iestājas par abortu, prostitūciju un surogasiju (sieviešu ideālās dzīves komplekts), sievietes, kuras atļaujas pret šīm 'vērtībām' izturēties kritiski, uzreiz apsauc vai nu par reliģiozām fanātiķēm vai, vēl labāk, 'putinisko vērtību aizstāvēm'.
Feminisma vārdā, protams.