oh nu come on. cilvēks taču pēc definīcijas nevar precīzi paredzēt, kas patiks, kas nepatiks, vai precīzi aprakstīt, ko tieši darīs un kā tas būs.

T.i., ja es piedāvāju bērnam viņu apskaut, bērns piekrīt, bet tad izrādās, ka man ir pārāk aukstas rokas un bērnam tas nepatīk, tad normāla rīcība ir gan tas, ka bērns pasaka "beidz, tev ir aukstas rokas" un es attiecīgi saku "ai, piedod" un beidzu apskaut, nevis paziņoju, ka "nevajadzēja piekrist, ja negribēji"
Un, ja arī bērns nepasaka "beidz, tev ir aukstas rokas", ir pilnīgi normāli, sajūtot temperatūras atšķirību vai bērna saraušanos, pārtraukt apskāvienu un pajautāt "vai tev netraucē, ka man ir tik aukstas rokas"
Un, ja tas bērns ir mans bērns un attiecīgi es jūtos tiesīga viņu audzināt, es varu šajā gadījumā piebilst "varēji taču pateikt, ka traucē"
Jo konsents ir process, nevis jā/nē