nope
jo tas cilvēks, kurš ir veicis nesankcionētu pieskārienu, ir atbildīgs par to neatkarīgi no tā, vai otrs ir kaut ko pateicis vai nepateicis, kā pateicis un kāpēc. T.i., neatceļot atbildību par savu robežu aizstāvēšanu, katrs pats personiski un ar savu sirdsapziņu (vai ļaunākajos gadījumos ar varas pārstāvjiem) risina jautājumu par to, vai tas tiešām bija OK, vai tas sagādāja prieku, vai otrs cilvēks netika tieši vai netieši uz to piespiests. Pat otra cilvēka piekrišana šo atbildību neatceļ (piemēram, ja cilvēks ir saņēmis piekrišanu kaut kāda veida pieskārienam, bet šis pieskāriens ir izrādījies nepatīkams, tad savā priekšā nevar attaisnoties ar "nav mana problēma, otrs cilvēks piekrita"). Piekrišana ir tikai viens - un pats vienkāršākais - no daudziem soļiem, kas ir jāveic, lai attiecības būtu okei.

Bet atkal, varbūt tas citiem nav tik svarīgi, t.i., noteikti ir attiecības, kurās pietiek arī ar ļoti paviršu konsentu, jo nekas jauns un pārsteidzošs nemēdz notikt enīvej, un "darām tāpat kā parasti, ierastajā laikā un secībā" nekādus dižus jautājumus/atbildes neprasa ;)