(no subject)
Apr. 23rd, 2010 | 10:22 pm
Viegls flirts ar kolēģiem nāk darba ražīgumam tikai par labu. Bet kur ir šaurā līnija, pēc kuras flirts iegūst smagsvara kategoriju?
Šodien bija sekojoša situācija:
Kolēģe apjautājās ko es esot nopirkusi veikalā, līdz kuram viņa mani aizveda ar savu mašīnu.
Neko īpašu, es saku. Jogurtu, alu un ar ko aizkrāsot zilos lokus zem acīm.
Pretī sēdošais kolēģis nokomentēja, ka tas esot klasisks sieviešu komplekts, tikai prezervatīvu vēl trūkst.
Uz ko es atbildēju, ka prezervatīvi man diemžēl ir. Man arī, viņš atbildēja, un paskatījās man acīs. Es, protams, nosarku kā biete.
Esmu gandrīz 100% pārliecināta, ka arī viņš nodomāja to pašu, ko es.
Šodien bija sekojoša situācija:
Kolēģe apjautājās ko es esot nopirkusi veikalā, līdz kuram viņa mani aizveda ar savu mašīnu.
Neko īpašu, es saku. Jogurtu, alu un ar ko aizkrāsot zilos lokus zem acīm.
Pretī sēdošais kolēģis nokomentēja, ka tas esot klasisks sieviešu komplekts, tikai prezervatīvu vēl trūkst.
Uz ko es atbildēju, ka prezervatīvi man diemžēl ir. Man arī, viņš atbildēja, un paskatījās man acīs. Es, protams, nosarku kā biete.
Esmu gandrīz 100% pārliecināta, ka arī viņš nodomāja to pašu, ko es.