Imaginary friends

Noskatiijos Agneses interviju - kaa vienmeer, nekas aarkaarteejs netiek pateikts, tikai absoluuta apzinjas gaisma, kas greeciniekiem (mums visiem), protams, kremt. Un triumfs visam, protams, ir, ka Agnese neveelas iet politikaa, kas pasviitro gaismas patiesiigumu. Tas ka shaadas intervijas notiek, par laimi noziimee, ka cilveeki veel tomeer grib dzirdeet patiesiibu.

Manas pashas dominjas voblinjas-, protams, ka baileem nomirt vai sajukt praataa, nevajadzeetu buut par iemeslu nedzemdeet, jo taas ir mere intrusive thoughts. Kaa vienmeer cilveeki nespeej noticeet savam speekam un grit.

Un jaa, feministes (vismaz tradicionaalaas, nevis crazed Insta 5 children crunchy moms) noteikti ignoree sievieshu biologjiskaas un gariigaas realitaates/vajadziibas/suutiibas, kaa Agnese saka - prioritaates.

Anyways, Agneses izteiksmes speejas ir pure logosy joy for me, taads pats aukstasiniigs un brave vaardu kareivis kaa JP. No trick questions or ideological innuendos stand a chance, this mind is clear and pure.

Having kids is weird.. you kind of bring human souls into the world and maintain legacy of mankind, yet you constantly feel like guilty shit, you're covered in shit and people treat you like shit.

Anyways es ceru ka shogad man izdosies atrast jaunu darbu kaa divu beernu mammai kas nav straadaajusi vairaak kaa gadu, un kuras ieprieksheejaa buutiiba, smadzenes, un jebkaada speeja uz logosu ir anihileetas. Es ceru ka mums pietiks naudas eedienam. Es ceru ka mani beerni buus kaa mazi Tarkovskiji, kuriem nevajag mantas bet vieniigi bumbuleet starp miglainiem kokiem un kriptiskaam peljkjeem. Es ceru ka es izdziivoshu fiziski, neguljot un neruupeejoties par savu veseliibu.
Jo vispaar katra diena kur ir veseliiba un eediens un reekjini nomaksaati ir dzidra oaaze un paradiizes eleksiirs - paldies, tev Dievinj, mums tachu arvien ir deep understanding, so no words are required.