Šovakar jāspēlē "Mazajā Ansī" pagāšvasaras izrāde. Tomēr pierunāja mani vēlreiz spēlēt. Tikko noskatījos ierakstu, lai plus mīnuss varētu atcerēties kas un kur man īsti jāsaka! Vienīgi dejas gan es galīgi neatceros :D un ārā ir tik ļoti nomācies... cerams, ka līdz tam laikam, kad vajadzēs spēlēt parādīsies kāds saules stariņš :)

Man šodien ir smagi aizgājis ciet. Visu laiku ķiķinu par visādiem sīkumiem, it īpaši jau nu par Coletyu (giggle). man ir baigais prieks, ka man atkal ir brīvdiena, varu gulšņāt un darīt neko, kaut gan biju apņēmusies kaut ko sākt darīt ar savu studiju darbu.. ak es..
šovakar vēl jāaiziet uz izrādi, laikam saucās "Smiltāju mantinieki". Nav ne mazākās nojausmas, kas tur būs. Vienīgais ko es zinu ir tas, ka tā ir diezgan smaga luga.. bet tas tā..
un jau 3x iemetu Coletyai ar kaut ko, lai ceļas augšā un sāk mācīties savam eksim.. :D

Man šķiet, ka manas teātra gaitas būs beigušās. :/ Vakardien pēdējo reizi vilku Leonoras Zemfiresku tērpu, paņēmu rokās viņas skolas somu, sapinu divas biželes un pēdējo reizi kāpu uz skatuves dēļiem sagatavojusies tūlīt, tūlīt raudāt. Bet vismaz šie skatuves dēļi bija nevis Smiltenē, bet gan Rīgā, Dailē. Spēlējām tā pa skaisto un lielākajai daļai bija sajūta, ka bija baigi labi, ka tika spēlēts no visas sirds :) Es pati jūtos apmierināta ar to visu kā sanāca un pēc paklanīšanās, kad devāmies pārģērbties es knapi valdiju asaras, jo es sapratu, ka vairāk nebūs šī kolektīva, kuri kopā tam visam ir gatavojušies.
Patiesībā.. es ceru, ka mēs vēl kādreiz spēlēsim šo izrādi neskatoties uz to, ka kopumā esam nospēlējuši 26 reizes.

Un vispār vakardien, kad es skatījos Limbažu teātra grupas izrādei "Hralds un Moda" es tik traki sāku raudāt, ka sāku domāt, nu kur tā var!!! Es pat pēcizrādes beigām turpināju birdināt asaras :D Kolēģi jau smējās, ka nespēju iziet no lomas :D Bet tā izrāde bija TIK, TIK.. uhh.. NU TIK LABA! Ka es gribētu vēlreiz iet un noskatīties un tieši Limbažu uzvedumu. Vēljoprojām dzīvoju tās izrādes iespaidā.. :)