Vakardien dodoties uz mikriņu, pie Vērmaņdārza notika, kas dīvains. Pirms kāda mēneša lielā steigā dodoties uz darbu, pie Vērmaņdārza vārtiem stāvēja kāds onkulis. Es apstājos pie gājēju pārejas un gaidīju, kad man iedegsies zaļais. Viņš man pienāca klāt un teica "Meitenīt, cieniet mani par to, ka es ar jums runāju latviski un lūdzu ieklausieties manī. Jūs esat tik daiļa tāpēc, ka jums ir kāda ipaša zvaigzne.. " tad es teicu, ka man ir jāddoas tālāk un, ka nav laika. šis tā, nē, pagaidiet. es paskatijos uz luksaforu, iedegās zaļais un es ātri devos prom. Vakardien, kad es gāju pa Kr.Barona ielu uz savu transportu viņš atkal stāvēja pie tā krustojuma. Atpazinu viņu pēc tās zilās jakas jau pa gabalu. Tā kā es kavēju, tad gāju ļoti ātri. Ausīs man skanēja kkāda John Mayer dziesma, tā ka es īsti nedzirdēju ko viņs man teica. Es tik sapratu, ka viņs mani atkal uzrunāja, bet es vnk aizsteidzos projām. Es nezinu ko es darīšu, ja satikšu viņu 3x.. brr..