Man bija burvīgi jāņi, salīdzinājumā ar pagājušā gada ekstrēmajiem. Pavadītas divas dienas pie jūras. Šķiet, ka pat būšu nedaudz apsvilinājusi seju, neskatoties uz to, ka saule reti vien izlīda no mākoņu apakšas. Meleku līča pludmale ir vienreizēji skaista visā tās garumā. Vietām akmeņaina, klinšaina un vietām atkal līdzena. Tik dažāda, tik skaista un krāsaina. Meža pļavas, kuras tur pat netālu aug pilnas ar jāņu zālēm. Nu izteiktas jāņu dienas pļavas! Gājām tur arī lasīt puķes vaiņagiem, visas pļavas piedziedājām ar dziesmām. Un vispār beigās no tā vaiņaga man sanāca krūms :D Varēju viņu likt galvā divos veidos - tā, lai puķes stāv augšā(tad visiem bija jāsmejas, jo izskatījos pēc brīvības statujas) vai arī tā, ka puķes karājas uz leju un veido man nelielu aizkariņu. Ā un pirms pašas gulētiešanas un saullēkta ar kursa biedreni metām vainagus lielajā, vecajā ozolā. Man pēc otrās reizes palika - tātad pēc diviem gadiem kāzas! Trakumi! Vismaz kursa biedrenei pēc ceturtās ar ieķērās ozolzaros. Un nākamo dienu abas pārsvarā pavadījām uz riteņiem. Aizbraucām līdz sarkanajām klintīm un tur kādu stundu vienkārši nosēdējām pie izskalotā koka. Ignorējām nelielo lietu un tūristus aiz muguras. Mums bija savs chill. Divas dievīgas dienas! Un pats smieklīgākais bija tas, ka tajā nelielajā kompānijā satiku savu kaimiņu! Nemaz nezināju, ka viņš ir divus gadus šķīries, dzīvo tur pat, bet laiž ar citu sievieti :D Ai, viņš bija galīgi smieklīgs :)