Kaut ko gribas ierakstīt. Vienīgi vārdi kaut kā paliek pie manis, nevis sakārtojas glītā rindiņā, šeit, cibā. Nezinu vai esmu to rakstījusi kaut kad agrāk, bet es tik tiešām jūtu, ka esmu palikusi iekšēji nopietnāka. Man ir mainījies skatījums uz daudzām lietām, daudz ko esmu sapratusi un par to tikai priecājos. Mana istabas biedrene ir sākusi darīties ar mīlestības svētku mārketingu. Līdz tam pasākumam nav pat mēnesis, bet viss jau notiek, viss jau tiek plānots. Es pat nezinu uz kurieni došos - uz esīti vai godvilu. It kā esītī būs vairāk mūziķi un iespējams, pat tas cilvēks, kuru gribēšu satikt. Bet godvilā visticamāk, ka būs lielākā daļa manu draugu. Ehh.. labāk par to nedomāt, domāšu tad, kad tas viss pienāks ;)
Rītdiena atkal uz darbu. Ja es pagāšgad maijā biju stāvā sajūsmā par to darbu nu tad tagad tā gluži nav (smiekliņi), bet nu tas tā. Prakses laiks man būs tāds diezgan izšķirošs.. bet man ļoti gribas jaunu darba vietu. Kaut kā galīgi nemīlu rutīnu
Tags: pārdomas Mūzika: Cosmos - pasaki man un tev
