Šodien man ir pamatīga ziemīšu noskaņa - aiz loga smuki krīt sniegpārslas un fōnā skan mana vecā kora "Lido" disks ar ziemīšu dziesmām. Pilnīgi atcerējos tos visus koncertus, kad pēc kārtas dziedājām 15 dziesmas un domājām, kā lai tik ilgu laiku nostāv kājās. Pietrūkst tās visas sajūtas. Ceru, ka tagadējais koris arī atnesīs ko tādu - mazos lampu drudzīšus, lūgšanās diriģentam, ka pietiek dziedāt un ejam mājās(no koncerta), kopistiskie kora braucieni, tripi utt.