"Karmena", kuras vidū man palika garlaicīgi un beigās sanāca traki smiekli par to, kā pati Karmena lēnām mira, nebeidzamās sarunās par neko un tajā pašā laikā par kaut ko, mani smieklīgie atgadījumi, gājiens uz koledžu, smukie koledžas vīrieši, pozitīvisma pārpildītie studenti, minimāla vazāšanās ar IevuŠ, iešana uz Amatieri(wuhuu.. esmu tik priecīga, ka to filmu redzēju!!:)), minimāla pārtikas iegāde, nelielās atvadas, došanās uz autiņu un garais ceļš. pat nedabuju pagulēt, jo bij tik neērti sēdekļi un vēl pleijerim bačiņa izlādējās, tā nu dabuju sēdēt un klausīties to, ko piedāvā šoferīša izvēlētā radiostacija. pa ceļam redzēju divas stirniņas un ievēroju, ka zāle ir kļuvusi zaļāka un debesis zilākas. un tā saule, kad rietēja. tik skaisti. biju pat sataisijusies ar savu Kaijelīti iet uz kalnu skatīties saulrietu, bet protams, kad bijām uzkāpušas augšā, tad, protams, saulīte jau bija norietējusi :D bet tāpat bij nelies prieciņš par tiem sarkanīgajiem saules stariem, kurus redzēju pāri koku zariem. es pat pirmo šīgada ezi redzēju, skrēja pāri pagalmam. baigais žiperis :D ehh.. bij labas šitās dienas :)