biteback

šodien mans dievs ir sajucis prātā. meitene no sirds. puisis no sirds. viena sirds.
tik grūti. tik ļoti..vairāk puisim nevis meitenei šoreiz. es , piedodiet, ļimstu. ļimstu nejau no sevis, bet no ta cik loti gruti ir vinjam. es nespeju skatities. un man slikti ir no ta ka vinjam ir tik gruti. tada depresija.. baac..es nezinu nevienu tadu ka vins. tik dzilju.

dzīve nau nekāds faking rožu dārzs. bļin nahuj bļeģ. tu nekad nezini vai tur kur aiziesi un tur kur nokļūsi buus labaak kā tur kur biji pirms tam. no vienas puses tā ir viena leila bēguļošana no vietas no grutibasm tieshi to vietu kur atrodies padarit skaistu.. no otras puses drosme mekleet jaunas vietas..jaunus ceļus un drosmes pamest jau ruupīgi iestaigaataas tacinjas.

buutiibaa ir tā. .ka es nemaz nezinu kāda dzīve ir labaaka.. kaa vispār ir labaak cilvēkiem dzīvot. kādu celu laaak izvēlēties. kurš gan to tā vieglak un labak varētu pastaastiit.

es dzeru vermutu. tikai vinu glazīti.. m=ne ne man vinjs nemaz tik loti negarsho vienkarši to es ieaudziju savaa virtuvē. un godigi sakot. bija pienācis moments kad man loti gribējās iedzert. vienalga kādu alkaholu. lai vai cik slikts viņš ir no viņa tomēr reizēm paliek vielāk . tā ir. vins kaut kā nedaudz atslābina. liek domām drusku nomierināties. domāt ka viss jau ir kaut cik labi.
lai gan patiesībā juties tads diezgan izdrāsts baktērijcilvēks.
es nezinu nemaz īsti ko es dzīvē vēlos sasniegt. bet mana pirma vēllēšanaas ir lai paliek labi vinjam. ja tā būs.. tad arī man būs skaidrāks skats uz dzīvi.

es nezinu kā sauc manu stāvokli. .nu ne jau depresija.. varbūt daži nelieli pagrimuma izplūdumi- uzplūdumi vai pārplūdumi.
varbūt tie ir plūdi?
hei

ok nok out